Writing /home/e-smith/files/ibays/Primary/html/data/meta/zinas/2012.07.13.rakupes_ielejas_dargumi.meta failed
Unable to save metadata file. Hint: disk full; file permissions; safe_mode setting.

Raķupes ielejas dārgumi

6. VII informatīvu semināru «Dabas vērtības dabas liegumā «Raķupes ieleja»» un ekskursiju piedāvāja Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta pētnieki Jolanta Bāra un Māris Nitcis.

Kā semināra sākumā paskaidroja M. Nitcis, pasākums paredzēts Eiropas Komisijas LIFE programmas finansētajā projektā «Parkveida pļavu un divu prioritāri aizsargājamo vaboļu sugu apsaimniekošana: plānošana, sabiedrības iesaistīšana, inovācija», ko īsteno Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģija sinstitūts sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Dienvidlatgales NVO atbalsta centru.

M. Nitcis pastāstīja, ka projekta darbība notiek desmit «Natura 2000» teritorijās, kur zināmas parkveida pļavas, un viena no tām ir Raķupes ieleja, kas atrodas Dundagas novadā un mūsu kaimiņu Talsu un Ventspils novados. Par dabas liegumu 600 ha platībā tā kļuvusi 1987. gadā. Vēlāk liegumu paplašināja līdz 2204 ha. Raķupes ielejā atrodas unikālas dabas vērtības, piemēram, minerālvielām bagāti avoti, avotu purvi, palieņu pļavas. Tur sastopamas vairāk nekā 25 īpaši aizsargājamās sugas, kā laksis, sīpoliņu zobainīte, zaļā dižspāre, melnais stārķis, mazais ērglis, mednis. Cauri liegumam tek Raķupe un Pāce.

Pētnieks norādīja, ka projekta īstenotāju īpašā interese ir par parkveidu pļavām un tajās augošajiem dižozoliem, jo tur mīt viens no projekta objektiem — lapkoku praulgrauzis, retas un izzūdošas sugas kukainis, kas savu dzīvi pavada lapu koku, visbiežāk ozolu un liepu, dobumos. Kukaiņu dzīves cikls ir 3 gadi, un gandrīz visu šo laiku viņi pavada kāpuru stadijā, graužot praulus un augot. Tad tie jau kā jaunās vaboles izkūņojas no kokoniem, pārojas, mātītes dēj olas, un šo vaboļu mūžs noslēdzas. Pēc tam viss sākas no gala ar kāpuru barošanos un augšanu, un izkūņošanos no kokoniem.

Kāpēc lapkoku praulgrauzis izzūd? Tāpēc ka cilvēki pamet laukus, pļavas aizaug. Bet, ja koks aizaudzis ar krūmiem un citiem kokiem un saule dobumā neiespīd, lapkoku praulgrauzis vairs tur negrib dzīvot. Turklāt kaukainis visu laiku attīstās vienā kokā un pieaudzis nemaina savu dzīves vietu.

Projekts ilgst no 2011. gada 1.I līdz 2015. gada 1. VII. Tajā paredzētas daudzas aktivitātes, no kurām vairāks skars arī mūsu pusi: Raķupes ielejā iekārtos stendus un veidos dabas takas, bet namiņā pie Šlīteres bākas gada beigās izliks pastāvīgu izstādi par dzīvniekiem, tostarp arī kukaiņiem. Tāpat Raķupes ielejā atrasta parkveida pļava, kuru atjaunos, ap lielajiem kokiem izcērtot krūmus. Plānotā dabas taka gan būs jāmaina, jo tieši tur konstatēta mazā ērgļa ligzda.

M. Nitcis uzsvēra, ka kopā ar citiem Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta pētniekiem labprāt brauc uz skolām un skolēnu nometnēm, lai pastāstītu par dabas dauzdveidību un kukaiņiem. Šo izdevību vajag izmantot!

Otrā pasākuma daļa norisa dabā. Vispirms piestājām pie «Dzintaru» mājām, kur dzīvo Aina un Alanda Pūliņas, un tās tuvumā, kā arī Karātavkalnā aplūkojām resnākos ozolus, meklējot lapkoku praulgrauzi. Izrādās, šī vieta arī ir aizaugusi parkveida pļava. Meklēto kukaini vai vismaz viņa izkārnījumus, pēc kā to atrast, nepamanījām.

Tālāk ceļš veda uz Raķupes ieleju. Braucām aiz Pāces pa Ventspils ceļu, tad iegriezāmies pa ceļu uz Kuiku kapiem un apmērot atklājām dižozolu. Šķērsojot vīgriežu pļavu, kurā šie augi stiepās man līdz pleciem, nonācām pie vēl kāda diža ozola, pa kura saknēm steidzīgi pārvietojās šī gada kukainis — spožā skudra. Bet pļavā starp parastajām vīgriezēm Laila Pabērza pamanīja lielziedu vīgriezi, augu, kādu nekad agrāk nebiju redzējusi.

Šī bija pirmā karstākā vasaras diena, un saule mūs cepināja ne pa jokam, bet neskartās dabas tuvums un skaistums valdzināja bez gala. Ne jau tik bieži iespējams izrauties un to baudīt!

Diāna Siliņa

Par projekta darbību

Projekta darbība plānota 10 «Natura 2000 teritorijās», kurās zināmas parkveida pļavas:

  • dabas liegumos «Eglone», «Raķupes ieleja», «Sitas un Pededzes paliene», «Mugurves pļavas», * «Istras ezers», «Lubāna mitrājs»;
  • dabas parkos «Embūte», «Ogres ieleja», «Kuja»;
  • aizsargājamo ainavu apvidū «Ziemeļgauja».

Parkveida pļavām un retajām sugām, kas atkarīgas no bioloģiski veciem kokiem izstrādās ekoloģisku apsaimniekošanas sistēmu un atbilstoši apsaimniekos.

Projekta laikā visā Latvijas teritorijā, sevišķu uzmanību pievēršot 30 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, meklēs divas ES prioritāri aizsargājamo vaboļu sugu — lapkoku praulgrauzi Osmoderma eremīta un dzeltenkrūšu ēnvaboli Phryganophilus ruficollis — dzīvotnes. Abām sugām sagatavos sugas aizsardzības plānus un datus ievadīs Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu sistēmā «Ozols».

Projekts sekmēs zemju īpašnieku un apsaimniekotāju iesaistīšanos «Natura 2000» vietu apsaimniekošanā un vairos sabiedrības zināšanas par dabas vērtībām parkveida pļavās. Tiks izveidoti metodiskie materiāli, stendi, sugu aizsardzības plāni un dabas aizsardzības plāns dabas liegumā «Eglone».

Pēc www.daba.gov.lv datiem

You could leave a comment if you were logged in.
zinas/2012.07.13.rakupes_ielejas_dargumi.txt · Labota: d.m.Y H:i , labojis aivars
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki