«Kā izdzīvot Latvijas reģionos?!»

30. XI mūsu domes priekšsēdētāja Gunta Abaja Rīgā piedalījās Pirmajā reģionālo pašvaldību forumā, kura nosaukums bija tieši tāds, kā virsrakstā. Lūdzām pašvaldības vadītāju par šo notikumu pastāstīt tuvāk.

Rūpēs par Latvijas reģionu atdzimšanu, par valsts un pašvaldību ne vienmēr apmierinošo sadarbību un meklējot iespējas labāk sastrādāties pašvaldībām savā starpā, grupa pašvaldību vadītāju aicināja uz šo forumu, uz kuru arī bija ieradusies lielā daļa Latvijas pašvaldību un pilsētu domju vadītāji, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji, nozaru eksperti. Darba gaitā dalībniekiem piepulcējās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Samezglojumu diemžēl netrūkst. Mazās pašvaldības jau vairākkārt ir izteikušas neapmierinātību ar valsts, ar nozares ministrijas politiku, tagad šādu viedokli bija paudušas arī Pierīgas pašvaldības. Lielajiem centriem un pilsētām ir priekšrocības. Jo pašvaldība atrodas tālāk no centra, jo tā ir beztiesīgāka. Tas atspoguļojas arī Nacionālās attīstības plānā (NAP). Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska iepazīstināja ar visu valsts reģionu makroekonomiskajiem rādītājiem.

Patlaban Latvijā diemžēl vispār nav reģionu līmeņa pārvaldības. Turklāt pastāv draudi, ka varētu turpināties pašvaldību reformas, lai gan nav novērtēti visi ieguvumu un zaudējumi, ko deva iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma. Tāpat nav skaidrības, vai uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ministrija panāks ierobežojumus pašvaldības deputāta statusam un skaitam domē.

Salacgrīvas domes vadītājs Dagnis Straubergs norādīja, ka NAP tikai 30 pašvaldības iezīmēti kā attīstības centri, kam nākamajā 4 gadu Eiropas Savienības (ES) finansējuma periodā būs labas izredzes iegūt ES investīcijas, toties pārējām 89 Latvijas pašvaldībām šādas cerības ir niecīgas. Vai tas nozīmē, ka tās ir bezperspektīvas teritorijas? NAP arī neatspoguļojas, ka vajadzētu radīt jaunas darbavietas.

Savukārt Mērsraga novada vadītājs Lauris Karlsons jautāja: ko nozīmē, ka valsts izvirza 30 lielos attīstības centrus, vai tad ir pierādīts lielo pašvaldību ekonomiskais izdevīgums vai pārākums? Pārējās 89 pašvaldības taču arī ir mūsu valsts! Viņš arī aicināja uz konstruktīvām diskusijām starp ministrijas ierēdņiem un pašvaldībām. Patlaban pašvaldības no ministrijas saņem daudz dažādu anketu, uz kurām ātri jāatbild, bet bieži vien nav izprotama to jēga. Būtu ļoti vēlams, lai valsts ierēdņi tiešām pārzinātu pašvaldību darbu.

Svarīgi būtu arī panākt līdzvērtīgu konkurenci projektiem, lai finansējumu saņemtu tiešām labākie, kam būtu lielāka atdeve nākotnē.

Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks uzsvēra, ka nevajadzētu pretnostatīt valsti un pašvaldības, jo pašvaldības ir daļa no valsts pārvaldes. Pašvaldību darbā ir sabiedrības līdzdalība, jo pašvaldības ir vistuvāk sabiedrībai. Latvijā darbojošais modelis ar LPS kā pašvaldību vienojošu organizāciju ir pārņemts no Dānijas, un tas nav slikts. Taču ir svarīgi, kādā līmenī ir vispārējā saziņa, un politiķiem bieži pietrūkst diskusiju kultūras. Diemžēl tas jāattiecina arī uz pašvaldībām.

Jāpiebilst, ka lielum lielā daļa Latvijas pašvaldību ir LPS, izstājusies ir Krāslava, savukārt Rīgas dome nav izstājusies, bet apturējusi darbību.

No citām būtiskām foruma tēzēm jāmin atziņa, ka galvaspilsēta nav visa Latvija un ka Rīga nekad nav bijusi latviska. Un vēl. Noplicinot laukus, mēs zaudēsim Latviju. Tieši no laukiem jānāk politiķiem, kas varētu būt Latvijas politiskā nākotne.

Darba gaitā forumam pievienojās arī Edmunds Sprūdžs. Diemžēl ministra runā atkal dzirdējām jēdzienus «pozīcija» un «opozīcija», to pašu domāšanu pretnostatījumos…

Tikšanās noslēgumā foruma dalībnieki pieņēma Aicinājumu Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam. Tajā teikts, ka «pašvaldību pilnvērtīgai funkciju realizācijai nepieciešama varas decentralizācija; funkciju un atbildību adekvāta un samērīga pārdale starp valdībai tieši padoto valsts pārvaldi un pašvaldībām; ES fonu apguves nosacījumu definēšana un pārdale, lai veicinātu reģionu tautsaimniecības potenciāla attīstību un izaugsmi, infrastruktūras uzlabošanu; normatīvisma un birokrātisma samazināšana; kritēriju noteikšana un ievērošana valsts reģionu veiksmīgai attīstībai ilgtermiņā.»

Tikai apvienojoties un kopā pārstāvot lauku reģionu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, vietējo pašvaldību vadītāji var panākt vienmērīgu un līdzsvarotu visas valsts attīstību. Esmu par Latvijas lauku teritoriju attīstību un atbalstu forumā izteikto aicinājumu.

Uzklausīja Alnis Auziņš

You could leave a comment if you were logged in.
zinas/2012.12.05.ka_izdzivot_regionos.txt · Labota: d.m.Y H:i , labojis aivars
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki