Gunas Millersones gleznas vidusskolā

14. XII uz tikšanos ar Gunu Millersoni aicināja kulturoloģijas un vizuālas mākslas skolotāja Sandra Braže.

Tas nemaz nebija tik sen, kad izremontētajā bistro un skolas zālē bija skatāmas G. Millersones gleznas. Toreiz pārsvarā bija attēloti dārzi. Šoreiz gleznotājas darbi bija izstādīti gan 1. stāva foajē, gan izremontētā 3. stāva vestibilā, kur arī sirsnīgā gaisotnē notika tikšanās, ko vadīja skolotāja S. Braže.

G. Millersone, mūsu novadniece, atzina, ka tādas intensitātes, kādu piedzīvojusi Dundagā, viņai vairs nekad nav bijis. Lai arī piedzimusi drūmajos Staļina laikos, tam nebija nozīmes, jo visapkārt skaista daba un aktīva kultūras dzīve. Viņas mamma bijusi kino kasiere, tēvs — kinomehāniķis. Lai drīkstētu aiziet uz kino, bija nepieciešama klases audzinātājas atļauja. Kultūras namā viesojies Drāmas, tagadējais Nacionālais teātris. Šeit spēlējuši Harijs Liepiņš un Velta Līne…

Par gleznotāju kļuvusi it kā nejauši. Skolotāja Valija Purmale iesaistījusi zīmēšanas pulciņā, savukārt G. Millersones mamma, kas uz Rīgu braukusi parasti reizi gadā, garām ejot, ieraudzījusi, ka J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā pēc pāris nedēļām uzņemšana. Tā nu trīs meitenes no Dundagas tur iestājās. Tik vienkārši? «Jo mums bija izcila skolotāja,» norādīja G. Millersone. Uz Rīgu mācīties viņa aizgāja pēc 5. klases. Nekāds vieglais laiks tas nebija: viena lielā pilsētā, nabadzība, krieviska vide. Arī mācības bijušas diezgan nebrīvas. Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā bijis tikai loģisks turpinājums mācībām J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā.

Pēc 20 Rīgā nodzīvotiem gadiem G. Millersone atgriezās Talsos un viņai ļoti laimējās, jo šeit satika savus domubiedrus, gleznotājus, kas daudz gleznoja dabā un darīja to jautri. Kad pēc 10 gadiem gatavojās atklāt izstādi, mākslinieks Andris Vītols sacīja — taisām Krūmu grupas izstādi! Tā arī šis nosaukums iegājies. Šogad 16. novembrī grupa ar savām gleznām pārstāvēja Latviju Šauļos, kas ir pilsēta ar 100 000 iedzīvotājiem un daudziem gleznotājiem. Viņi bija pārsteigti, ka tik mazā pilsetā kā Talsi darbojas mākslinieku grupa, kas var izstādīties jebkurā Eiropas pilsētā.

G. Millersone pastāstīja, ka glezno ātri. Pirmais iespaids ir noteicošais. Gleznas pārdod reti, ja nu kāds ārzemnieks vēl nopērk. Latvijā gan uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt māksliniekus, kas iztiek tikai no gleznošanas. G. Millersones darba vieta ir Talsu novada muzejs, kurā viņa iekārto 3 izstādes mēnesī. Taču bez gleznošanas viņa vairs nevar.

Darbnīcā ir ap 100 gleznu. Pārējās — izstādēs, galerijās.

Lieliskas iespējas gleznot ir, piedaloties plenēros, un to ir daudz. Var pat par brīvu aizbraukt. Šogad gleznotāja bijusi Druskininkos, un viņa uzskata, ka Lietuva ir kā paraugs glezniecībā, šeit sglabājusies tradicionālā māksla. Nākamgad ir doma braukt uz Ukrainu, Karpatiem.

Dabā māksliniekam jāstrādā spraigi, jo līst, snieg, pie jūras vējš visu gāž apkārt… Tāpēc māksliniece daudz fotografē un pēc tam nofotografēto izmanto glezniecībā.

Jaunākās tendences mākslā saistītas ar moderno tehnoloģiju izmantošanu. Skatoties gleznu izstādi kādā Parīzes galerijā, G. Millersone ievērojusi, ka visi darbi ir interesanti, bet labas gleznas — tikai dažas.

Māksliniece nedaudz pastāstīja arī par katru no izstādītajām gleznām. Man visinteresantākās šķita Nidā, Palangā un Daugavpils cietoksnī tapušās gleznas. Par Nidu gleznotāja sacīja, ka šajā pilsetā uzstāda tādus kāpu nostiprinājumus kā mākslas darbus, atliek vien tos uzgleznot kopā ar jūru, un skaista glezna gatava. Palangā tvertais mirklis, kas pārtapis gleznā, uzrunā ar dzīvu krāsu prieku. Savukārt Daugavpils cietoksnī bijusi gleznieciska vide, kādā telpā uz grīdas un sienām bija uzzīmēti apļi, daži ar bultiņām. Māksliniece to visu uzgleznojusi savā darbā. Neviens cits no plenēra dalībniekiem to pat nebija pamanījis.

Kā uzsvēra direktore Aiga Štrausa, šī ir viena no skolotājas S. Bražes iecerēm — atjaunot skolā gleznu izstādes. Savukārt kulturoloģijas un vizuālās mākslas skolotāja sacīja, ka skolēni ar interesi vēro gleznas, mēģinot noteikt, kuru mākslas virzienu tās pārstāv.

Lai iecerētais izdodas!

Diāna Siliņa

You could leave a comment if you were logged in.
zinas/2012.12.17.gunas_millersones_gleznas_vidusskola.txt · Labota: d.m.Y H:i , labojis aivars
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki