«Kukainīt, re, kā lampa spīd!»*

Sisinātāji, dūcēji un sīcēji! Šlīteres Zilie kalni, pļavas, meži un purvi ir jūsu mājas! Zinātkārie, pacietīgie un vērīgie! Šlīteres Kukaiņi nakts bija mūsu svētki! Ne jau skaļie, straujie, burzīgie, bet gan rimtie, klusinātie, stāstošie. Šlīteres Kukaiņu nakti pie Šlīteres bākas, kas šogad notika jūlija beigās, var saukt par vasaras pilnbrieda tradīciju, jo pasākums šeit notiek kopš 2010. gada.

Laupītājmuša. Uģa Piterāna foto

Īstā vieta, kur svinēt kukaiņu pasaulei veltītus svētkus, ir Slīteres nacionālā parka Zilie kalni, kur pirms 90 gadiem dibināts Šlīteres dabas piemineklis — nacionālā parka pirmsākums. Šīs teritorijas dabas jeb dzīvo radību daudzveidību labi raksturo salīdzinājums ar lietus mežiem.

Šoreiz uz pasākumu kopā sanāca vairāk nekā simt cilvēku — īsi pirms tumsas iestāšanās saskaitīju, un man sanāca 110. Pieredzes un zināšanu bagātākie Latvijas kukaiņu pētnieki jeb entomologi bija klāt un runāja par tauriņiem, vabolēm, spārēm, mušām — katras kukaiņu grupas pētnieks nosauca savu «favorītu» Slīterē. Sarunu vadīja pasākuma saimnieks entomologs Kristaps Vilks. Nikolajs Savenkovs, Guntis Akmentiņš un Ivars Šulcs sīkāk pētī tauriņus. Starp citu, Ivars šogad atklājis Latvijai jaunu dienas tauriņu sugu — drudzeņu zilenīti. Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis ir vaboļu pētnieks, Dabas muzeja speciālists Jānis Dreimanis ir daudzveidīgās skudru pasaules zinātājs. Katrs no viņiem ir darbojies arī Šlīterē un zina teikt, kura kukaiņu suga pelnījusi Šlīteres simbola nosaukumu. Daži entomologu nosauktie Šlīteres kukaiņi: lielā krāšņvabole, priežu dižkoksngrauzis, melnā laupītājmuša, čemurziežu dižtauriņš, blāvais praulgrauzis, ošu pļavraibenis… Padomā par savu Slīteres nacionālā parka kukaini! Smuku, lielu, krāsainu, tādu, kas te sastapts un palicis atmiņā. Tādu, kas varētu būt viens no Šlīteres simboliem!


Kukaiņu naktī. Andras Ratkevičas foto

Kad sabiezēja tumsa, pie Šlīteres bākas iedegās īpašās kukaiņu lampas, kuru gaisma pievilina lidojošos seškājus. Šoreiz uzkrita jūras migla un, iespējams, daudzi neatlidoja, jo gaismu nepamanīja. Tomēr «tusiņš» uz baltajiem palagiem kukaiņlampu gaismā notika. Cilvēka acij tīk tie lielie, krāsainie, tomēr arī mazie, pelēkie, kuri pulcējās uz palagiem simtiem, ir dabas daļa. Nakts lidotāji īpaši aktīvi ir pēc pusnakts. Tad devāmies nakts pārgājienā un klausījāmies Kristapa stāstījumu pie «tālās» lampas mežā.

Tā laiks paskrēja nemanot, sestdiena beidzās, un sākās miglaina, silta vasaras svētdiena. Paldies entomologiem, Šlīteres pasākumu pastāvīgajiem un jaunajiem dalībniekiem par kopā būšanu un Slīteres nacionālā parka mežiem, purviem, pļavām un jūrai par lielisko piedzīvojumu! Uz tikšanos Slīteres nacionālajā parkā atkal!

Andra Ratkeviča, Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste

* Imanta Ziedoņa dzejas rinda no grāmatas «Re, kā!».

You could leave a comment if you were logged in.
zinas/2013.08.13.kukainit_re_ka_lampa_spid.txt · Labota: d.m.Y H:i , labojis lauris
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki