Writing /home/e-smith/files/ibays/Primary/html/data/meta/zinas/2013.10.03.dundzini_dejo_taganroga.meta failed
Unable to save metadata file. Hint: disk full; file permissions; safe_mode setting.

Duņdžiņi dejo Taganrogā

«Dun–Dang» dejotāji no 10. līdz 14. IX piedalījās Starptautiskā tautas mākslas festivālā Taganrogā, Krievijā. Iespaidos dalās kolektīva vadītāja Dace Treinovska.

Par iespēju aizbraukt uz festivālu Rostovā pie Donas pavēstīja mana bijusī pasniedzēja Janīna Martinsone. Tas, ko sākumā uztvēru kā joku, izvērtās nopietnībā. Liels paldies pašvaldībai par finansiālo balstīšanu un Ievai un Gitai par milzīgo darbu, gādājot vīzas! Uz vietas visus izdevumus sedza rīkotāji. Pavisam aizbraucām 22 — jaunieši un daži seniori.

Krievijā šādas lietas nosaka un rīko Maskava. Tamlīdzīgi pasākumi noris ik gadu, katru reizi citviet. Taganrogā sadraudzības festivālā piedalījās NVS un Baltijas valstis: dejotāji un dziedātāji no Baltkrievijas, Igaunijas, Ukrainas, Moldāvijas un Kaukāza — Adigejas republikas. Mēs un igauņi vienīgie bijām pašdarbnieku statusā, pārējie — profesionāļi no filharmonijām un baleta skolām.

Mūs uzņēma neaprakstāmi sirsnīgi, katru vēlēšanos centās nolasīt no lūpām. Fantastiska publika, kad vien pavērās iespēja, nāca klāt aprunāties, pauda sajūsmu! Var jau teikt, ka mēs viņiem esam eksotiski, taču sirsnība bija neviltota un sākās jau pirms festivāla sarakstē un telefona sarunās ar brīnišķīgu kultūras dzīves vadītāju Viktoriju. Atklāšanas koncertā katru kolektīvu sveica ar sālsmaizi. To nogaršoju pirmoreiz mūžā. Maize — drīzāk salds kliņģeris, un tā noteikti jālauž! Piedzīvojām arī divus varenus vakariņu galdus, viens bija tāds kā kāzās.

Milzīgs izvērtās atklāšanas un arī noslēguma koncerts. Pārējās dienas braucām un uzstājāmies dažādās apgabala vietās. Apmeklējām Čehova māju un novadpētniecības muzeju un jutām, ka krieviem vēsturi ir lielā cieņā. Pabradājām arī pa ļoti netīro Azovas jūru. Ūdens tik silts, bet peldēties neviens neriskēja.

Dzirdējām arī latviešu valodu! Mūs uzrunāja vietējā žurnāliste, kas ilgus gadus dzīvo tajā pusē, un svētku gājienā atskanēja mums veltīts «Lai dzīvo, Latvija!». Izrādās, to skandēja krievi, kas kādreiz dzīvojuši Latvijā… Un vēl — superīgais gids Dmitrijs, kas no mums neatstājās ne soli, ne tikai nemitīgi prasīja, kā to un to sauc latviski, bet arī interesējās par vārda dzimti, locījumu… Izrādās — filologs un tiešām ar ķērienu uz valodām. Dima pēdējās dienās jau runāja latviski! Savukārt mūsu jaunieši noslēgumā kaut necik sāka nojaust krieviski teikto.

Krievu skatītājus iepazīstinājām ar dejām no Dziesmu un deju svētku repertuāra un ar festivālam īpaši sagatavoto «Gatves deju». Kaut vai trejdekšņu dēļ, lai publika pabrīnīnās. Paldies Kaivai Jurčai, kas divās dienās uzšuva solistei kleitu! Festivāla gaitā dažādās vietās vēl nodejojām arī citas dejas, kā «Kaneku Jānis, Kaimiņ' Grieta», «Pērtiņš», «Spieķītis», «Vecais Taizels», «Sešdancis», «Rūnu raksti».

Visi kolektīvi dzīvoja vienā viesnīcā, pa vakariem paballējāmies. Jauki sadraudzējāmies ar baltkrievu muzikantiem. Kad mēs dziedājām, viņi no lūpām ķēra melodiju un piespēlēja pavadījumu.

Liela priekšrocība ir zināt vietējo valodu, šajā gadījumā — krievu. Mēs, daži vidējās un vecākās paaudzes dundadznieki, jutāmies kā zivis ūdenī, bet jauniešiem nācās aizdomāties, ka krievu valoda dzīvē var lieti noderēt. Man nācās tulkot gan pašu jaunajiem dejotājiem, gan krieviem skaidrot mūsu deju un arī dziesmu nosaukumus. Pamēģini pārtulkot «Bēdu manu, lielu bēdu», «Gatves deja» un «Nevienam es Rīgas neatdošu»! Labi, Gatves deja var būt «Svaģebnij taņec», un otrai dejai izdomāju nosaukumu «Naša Riga».

Gados cienījamākie dundadznieki bija arī sajūsmā, ka krievu tosti nav mainījušies. Piemēram, šāds aptuvens tulkojums: ja neizdzersi otro glāzi, tad pirmā būs sabojāta. Taču visā festivāla laikā neredzēju nevienu piedzērušos! Daži staigāja mazliet jautrā prātā, bet ne vairāk. Varbūt tur labi darbojas atskurbtuves? Milicijas darbību manījām, un tā atsauca atmiņā vecos laikus. Noslēguma koncertā Azovas jūras malā, lielā estrādē miliču ķēdes norobežoja dalībniekus no skatītājiem. Vēl padomju gadus atgādināja sliktās tualetes. Toties braucām pa pārsteidzoši labiem ceļiem.

Visi palikām ļoti apmierināti. Ja vien tāda izdevība būtu, labprāt aizbrauktu uz turieni vēlreiz!

Paldies dejotājiem par izturību, uz tikšanos jaunajā sezonā! Gaidām savā pulkā jaunus dejotājus. Varbūt kopīgi varēsim arī paceļot.

Uzklausīja Alnis Auziņš

You could leave a comment if you were logged in.
zinas/2013.10.03.dundzini_dejo_taganroga.txt · Labota: d.m.Y H:i , labojis aivars
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki