Ziņas
Būvdarbi skolu stadionos
15. V mūsu novadā uzsākta Dundagas vidusskolas sporta stadiona rekonstrukcija Saules ielā 8 un Kolkas pamatskolas stadiona rekonstrukcija.
Abos stadionos izbūvēs basketbola laukumu, uzstādīs basketbola grozus ar iebūvētiem futbola vārtiem un ieliks kapsulas futbola vārtiem. Darbus veic SIA «AMC būve». Projektu par Dundgas vidusskolas stadiona rekonstrukciju uzrakstījusi Dundagas novada dome, bet par Kolkas stadiona rekonstrukciju — biedrība «Kolkas radoša grupa». Projektus atbalstījis Lauku atbalsta dienests.
Diāna Siliņa
Zaļumballe
1. VI plkst. 22.00 Dundagas parka estrādē zaļumballe «Ar buču uz vaiga». Spēlēs mūziķis Māris. Ieeja Ls 2,20.
Rīko uzņēmējs Normunds Einštāls
Aicina Slīteres Ceļotāju dienas!
Ceļotāju dienu programmu skatīt sliteresdiena.wordpress.com
1. un 2. VI ar saistošu un daudzveidīgu programmu aicina Slīteres Ceļotāju dienas. Šogad — jau trešās pēc kārtas.
 |  |  |
 |  |  |
 |  |
Piedāvājumā ir 15 dažādi dabas un kultūrvēstures izziņas kājnieku maršruti (3 no tiem pieejami abās dienās), 2 veidu veloapļi ar alternatīvām, 2 veidu laivošanas (abās dienās), 1 izbrauciens ar visurgājēju auto (abās dienās). Būs pieejamas 7 dažādas radošās darbnīcas, sākot ar zvēru fotografēšanas ABC un beidzot ar loku šaušanas apmācību.
Abi veloapļi 1. VI reizē būs arī nedēļas nogales pasākumi Kurzemes velorallijā — projektā «Central Baltic Cycling» — «A ciskadrill pa Dundags bōgan», piedāvājot iepazīt divus veloapļus — vienu ap Dundagu, otru Kolkas pusē. Vairāk ziņu un reģistrācija www.kurzeme.lv.
Abās dienās pieredzē dalīsies pavisam 18 vietējie gidi un 5 viesu gidi.
Gardēžu izvēlei — 6 piedāvājumi ar kūpinātām un cita veida zivīm (abās dienās), kā arī 5 citu veidu našķu nogaršošana. Darbosies 2 veidu pirtis (abās dienās), arī SPA (abās dienās) un veselības komplekss. Būs atvērti 8 kultūrvēsturiski objekti, no tiem 7 abās dienās. 23 no piedāvājumiem ir atbilstoši vai pat īpaši plānoti ģimenēm ar bērniem, 9 no tiem būs pieejami abās dienās.
Laikietilpīgie maršruti ir pavisam astoņi: 4 pārgājieni ekspedīcijas: «Pa seniem meža un purvu ceļiem», «Slīteres iedvesmojošā mežu pasaule», «Slīteres Divupe» un nakts pārgājiens «Pūču dziesmu klausīšanās»; 2 veloapļi; «Laivās uz Kolkas bāku» (labvēlīgos laikapstākļos) un izbrauciens ar armijas visurgājēju.
Deviņos no Ceļotāju dienu piedāvājumiem jārēķinās ar ekstrēmisma klātbūtni, t.i., jāšķērso slapjas vietas, jāpārvar kritalas, jāiet nakts tumsā u.c.
Lielākā daļa Ceļotāju dienu piedāvājumu pieejami arī pārējā gadā vai vismaz aktīvajā tūrisma sezonā, taču 20 no kopskaita būs izbaudāmi tikai šajās dienās, lielākā daļa — ļoti interesanti dabas izpētes pasākumi. Un 15 Ceļotāju dienu pasākumi ir jaunumi!
Tuvākas ziņas pa tālruņiem 29444395, 28385025 un interneta vietnē http://sliteresdiena.wordpress.com, kur arī izvērsta abu dienu programma.
Alanda Pūliņa, tūrisma organizatore
Reiz Rindas baznīcā...
Ar tādu moto esam iecerējuši jauku pasākumu 18. V Rindas Mācītājmājā.
Varbūt tevi reiz Rindas baznīcā kristīja, iesvētīja vai salaulāja? Varbūt te reiz laulāti tavi vecāki, vecvecāki? Tādā gadījumā tu šo pasākumu nedrīksti palaist garām! Tas nekas, ka tava dzīvesvieta jau sen vairs nav ne Rinda! Bet ciemos gaidām arī tos, kas nekādi nav saistīti ar baznīcu, visus interesentus. Būs labdarības koncerts, interesantas tikšanās, vakariņas pagrabā pie kamīna, nodarbības bērniem, nakts pārgājiens.
Tomēr pasākuma centrā būs Rindas baznīcas altārglezna. Tā ir ļoti sena, reizē ar altāri saglabāta no pirmās, 1744. gadā celtās, baznīcas. Autors — nezināms. Gleznu stipri pabojājis laika zobs, kā arī cilvēku nemākulīgie labojumi. Tā ir sabrūnējusi, krāsas izbālējušas, audeklā desmitiem mikroplaisu un caurumiņu. Pašreiz glezna ir nodota izpētei un restaurācijai. To paveikt apņēmusies stājglezniecības restauratore — meistare Zane Stikāne. Šāda veida darbi prasa ievērojamus līdzekļus. Aicinām atsaukties ar ziedojumiem visus labas gribas cilvēkus Ancē un kaimiņos! Un atmetīsim kompleksus par ziedojuma apjomu! Arī lats ir svētīgs ziedojums, ja nāk no sirds! «Dievs mīl priecīgu devēju!» Ja kādu personu vai organizāciju ir uzrunājis šis lūgums, te mūsu rekvizīti: Rindas evaņģēliski luteriskā draudze, reģ. Nr. 90000622159, Swedbank, HABALV22, konts LV23HABA000140J063334. Tālrunis uzziņām: 26310795 un 22028978
Selga Puriņa
Peldēties drīkst!
Veselības inspekcija informē, ka pēc pirmajām 7. V veiktajām peldūdens paraugu pārbaudēm Rīgas jūras līča peldvietās Kolkā, Upesgrīvā, Mērsragā un Rojā peldēties ir atļauts.
Higiēnas ārste Svetlana Martinova, Kurzemes kontroles nodaļa
«Latviskais mantojums» — Dženetai Marinskai
10. V Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē Latvijas lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» nupat iedibināto pagodinājumu — kultūras zīmi tūrismā «Latviskais mantojums» — saņēma pirmie 12 lauku tūrisma uzņēmēji, tostarp arī kolceniece Dženeta Marinska.
Pasākums ļoti piemērotajā Līgo zālē bija gaumīgs, latvisks, ar saturīgām un īsām uzrunām sākumā un gardu tautisku cienastu noslēgumā.
«Lauku ceļotāja» teju 5 gadus lolotā ideja tagad piepildījusies. Sadarbojoties latviešu kultūras mantojuma zinātājiem un nozares ministrijai, radīts zīmols, kas aicinās pašmāju un ārvalstu tūristus iepazīt Latvijas izcilās tradicionālās vērtības, kas joprojām ir dzīvas un lielākā vai mazākā mērā caurvij mūsu tautas ikdienu.
Gan dzejniece Māra Zālīte, gan kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende uzsvēra, ka cilvēka dzīvē un darbā noteicošais ir viņa patība — tas vienreizējais, ar ko darītājs un viņa padarītais ir vērtība visos laikos, tirgus laikmetu ieskaitot.
LLTA «Lauku ceļotājs» fotogrāfijas no pasākuma
Apsveicot Dženetu ar lielo atzinību, pavaicāju arī par pašu, kā tagad saka, produktu.
— Par tavu veikumu «Lauku ceļotājs» saka tā: «Saimniece demonstrē Ziemeļkurzemes tradicionālā saldēdiena — sklandraušu — gatavošanas procesu». Ko tu gribētu piebilst?
— Sklandraušus esam cepuši visi kopā ģimenē, piedaloties arī tēvam. Ar šo nodarbi esmu uzaugusi. Burkāni jau vienmēr bija, taisnība, rudzu milti gan nebija pieejami, tādēļ nācās mānīties — izmērcējām un pārmīcījām «ķieģelīti». Sastāvdaļas visiem zināmas: rudzu milti, ūdens, nedaudz margarīna, sāls. Rauga nav! Vārītus burkānus samaļu un sajaucu ar skābu krējumu un cukuru. Vārītiem kartupeļiem pievienoju nedaudz izkausēta sviesta. Virsū smērēju skāba krējuma, cukura un olas maisījumu.
Pirms gadiem 10 pēkšņi galvā radās biznesa ideja: cept sklandraušus, reizē rādot un stāstot par to citiem. Pirmajos gados tas vēl īsti neīstenojās. Pamazam sapratu, ka viena pieeja der lielākām tūristu grupām, kas nevēlas ilgi tērēt laiku, cita — ģimenēm, kas nesteidzas un labprāt iesaistās raušu gatavošanā. Šādos gadījumos izmantoju malkas plīti, tad arī dabiski aizsākas sarunas par dzīvi, un ekskursantiem es esmu svarīga kā savas dzimtās vietas cilvēks, kā tradīcijas turpinātāja. Starp citu, raušu tapšanas vērošana un līdzdarbošanās var būt kā dāvana — kāds nopērk un saviem tuviniekiem, ģimenei, uzdāvina «Sklandraušu priekus» — sklandraušu cepšanas demonstrēšanu.
Reizē sklandu rausis ir ne vien pagasta un novada, bet arī Ziemeļkurzemes un plašākā skatījumā — Latvijas tradīcija. Rausi arī pieteicām kā Latvijas garantēto tradicionālo īpatnību Eiropas Savienības (ES) pārtikas produktu shēmā. Patīkami apzināties, ka to daudzināt palīdzējusi esmu arī es. Nupat saņemto pagodinājumu uztveru kā cītīga darba novērtējumu un sasniegumu. Manus raušus pazīst.
— Tu piedāvā vēl vienu vietējās tradīcijās sakņotu kultūras tūrisma produktu — ekskursiju kājāmgājējiem «Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē» ar teatralizētiem elementiem un Latvijas labāko šprotu degustāciju.
— Šis tūrisma produkts nav saistīts ar manu saimniecību, tas ir ceļojums industriālās Kolkas vēsturē. Un tas ir stāsts par sadarbību. Pašu ieceri esmu izlolojusi savā iztēlē — teatralizētu stāstījumu par zivsaimniecības vēsturi Kolkā, kas ir dzīva tradīcija, jo to turpina «Līcis–93». Iepazīstināju ražotnes vadību ar savu ideju. Man šķita, ka tā jārīkojas, jo es pieminu viņu produkciju — šprotes «Rīgas zelts», ko dodu ekskursantiem arī nogaršot. Regīna Rūmnieces kundze atbildēja apmēram tā: «Mums ar to nav nekāda sakara, tas ir tūrisms, bet mēs esam privāts uzņēmums. Cehā ekskursanti nedrīkst iet». Bet tādas idejas man nav bijis!
Pērn divas meitenes no «Līča–93» piekrita izspēlēt Kolkas zivsaimniecības vēsturi no 19. gs. līdz mūsu dienām. Diemžēl šogad ģimenes vai arī darba apstākļu dēļ viņas vairs nevēlas turpināt. Esmu apzinājusi visas man zināmās Kolkas aktrises, tomēr atsaucību neesmu guvusi. Ja nu vēl ir kāda, ko neesmu uzrunājusi, bet, kas sajūt sevī, kā tagad mēdz teikt, izaicinājumu piedalīties šajā projektā, lai dod man ziņu, būšu ļoti priecīga.
Atzīšos, ka mani skumdina attieksme. Te varētu izveidoties tāda sadarbība! Rūmnieces kundze, kas kā deputāte un Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas vadītāja lieliski saprot arī šīs jomas, varētu pat paskubināt savas darbinieces mūsu kopīgajā lietā. Jā, kopīgajā, jo mēs daudzinām «Līča–93» produkciju, savukārt pats zivju pārstrādes uzņēmums, lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs novadā, arī taču nav nekāda valsts valstī, visi mēs draudzīgi dzīvojam vienā ciemā un novadā. Vismaz es to tā saprotu. Starp citu, tā ir arī Rietumeiropas pieredze — veidot pie ražotnēm muzejus, stāstīt par savas nozares vēsturi. Pamazām šīs vēsmas ienāk arī Latvijā.
Mums Kolkā ir unikāli resursi — ražojam produktus, kas daudzina Latvijas savpatību. Man ir zināms, ka arī par šprotēm gatavo pieteikumu tai pašai ES pārtikas produktu shēmai. Tātad ir lieliskas tradīcijas, ir tās turpinātājs, ir unikāli resursi, diemžēl to visu nevaram izmantot kopīgas lietas labad.
— Uz Rīgu no Dundagas tevi pavadīja ar maršu, ziediem un laba vēlējumiem. Tātad tavs radošums ir novērtēts.
— Jā, paldies par to! Domes priekšsēdētāja Linda Pavlovska, pavadot ceļā, pareizi pateica: tādi cilvēki kā es nes Dundagas vārdu Latvijā un pasaulē. Bet, ja man jautātu, ko pašvaldība varētu darīt mana labā, es teiktu: piešķirt otru darbinieku Dundagas Tūrisma informācijas centrā. Jau maijā sākas sezona, un viens cilvēks nejaudā apkopot plašo informāciju un apkalpot cilvēkus. Kā tūrisma uzņēmēja to jūtu.
«Māmuļā» klāt bija un Dženetu uzklausīja Alnis Auziņš
Slīteres stārķu kamera atkal darbojas!
Slīteres nacionālajā parkā ar kameru aprīkotajā ligzdā stārķu pāris ir atgriezies un jau perē.
Kamera, kas pagājušo gadu sekoja līdzi jaunajai stārķu paaudzei no olas līdz ligzdas pamešanai, ir atkal ieslēgta, tāpēc varam turpināt skatīties realitātes šovu ar balto stārķi galvenajā lomā. Šogad daudzi stārķi atgriežoties ieraudzīja sniegotus klajumus, un līdz pirmajai vardei svēteļiem nācās uzgaidīt. Par laimi, šis stārķu pāris atgriezās ligzdā tad, kad sniegs bija nokusis. Pēc neliela atelpas mirkļa abi izlēmuši turpināt dzimtu. Redzams, ka šobrīd ligzdā ir trīs olas. Vērosim, vai vasaras otrajā pusē no ligzdas izlidos trīs jaunie putni!
Andra Ratkeviča, Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste
Eiropas nedēļa Kolkā
Šajā mācību gadā Kolkas pamatskola piedalās Starptautiskās mūžizglītības programmas «Comenius» apakšprogrammas projektā «Izpētīsim zemi kopā ar bērniem un palīdzēsim saglabāt to». No 8. līdz 11. V Kolkā notika Eiropas dienai veltīti pasākumi, pulcējot visas projekta dalībskolas — no Lietuvas, Polijas, Turcijas, Itālijas, Spānijas, kā arī no Apes novada Sikšņiem.
9. V Eiropas dienas rītā viesu delegācijas apmeklēja Kolkas pagasta pārvaldi un Līvu centru. Pēc nelielas ekskursijas pa ciemu viesus sirsnīgi sagaidīja pamatskolā. Gatavojoties svētku reizei, visi projekta dalībnieki bija apguvuši Eiropas Savienības (ES) himnu, ar ko arī atklāja Eiropas dienu. Īpašs uzsvars — ES moto «Vienoti dažādībā!», jo ES apvieno dažādas tautas un valstis draudzībā, vienlaikus bagātinoties ar dažādām kultūrām.
 |  |  |
 |  |
Tad visas 7 projekta skolas prezentēja mācību gadā paveikto, un skolēni iepazinās tuvāk. Pēc tam visus sadalīja 6 grupās, un katra saņēma konkrētu uzdevumu — izmantojot pirkstus un plaukstas, ar krāsām uzzīmēt vai nu puķi, vai nu koku, dzīvnieku, putnu, sauli vai zemeslodi. Darbi izdevās ļoti krāsaini un sagādāja pašiem dalībniekiem lielu prieku.
Dienas vidū Kolkasragā notika Zaļās Eiropas dienas pasākums. Parasti Vides diena Kolkas ragā ar dažādiem posteņiem jeb darbnīcām notiek mācību gada noslēgumā. Tas nozīmē gan to, ka skolotāji jau piešāvuši roku atraktīviem vides pasākumiem, gan to, ka vietējie skolēni šo dienu gaida ar nepacietību, jo tā ir jautra, radoša, visa aizvadītā mācību gada vainagojums.
Šoreiz vides pasākums notika projekta zīmē. Pārmiju dažus vārdus ar tā vadītājiem. Kolkas pamatskolas direktore Antra Laukšteine pastāstīja, ka divgadīgā projekta dalībnieki izzina četras apakštēmas. Līdz jaunajam gadam skolēni pētījuši augus, veidojot daudzvalodu vārdnīcu, pēc tam pētījuši savas valsts dzīvniekus, bet no rudens būs jāmācās par iežiem. Vispirms gan jātiekot skaidrībā, kas tie ieži īsti ir… Smilšu jau liedagā netrūkst!
Savukārt projekta koordinators no Spānijas Hesus Rodrigess Tosars pastāstīja, ka pērn dalībnieki satikušies Polijā, šogad janvārī — Spānijā. Nākamgad dalībskolas dosies uz Itāliju, bet uz noslēguma tikšanos pulcēsies Turcijā. Hesus uzsvēra projekta nozīmi vides izpētē, skolēnu ekoloģiskajā audzināšanā, arī iespējā salīdzināt atšķirīgo, jo projektā piedalās dienvidu un ziemeļu valstis. «Jums ir brīnišķīga daba!» sajūsmināti izsaucās spānietis.
Antra Laukšteine papildināja spāņu kolēģi, uzsverot, ka Kolkas bērni projektā ne tikai izzina vidi un papildina angļu valodu, bet arī pilnveido tik vajadzīgo saskarsmes mākslu, mācās iepazīt un pieņemt citādo.
Antras teiktajam tūlīt guvu apliecinājumu. Jā, šogad Vides dienā skanēja angļu valoda, un katrā skolēnu grupā, kas, bruņojušies ar Kolkas raga karti, secīgi apmeklēja visus posteņus, kāds vietējais skolēns bija uzņēmies gida jeb mājastēva lomu.
A. Laukšteine uzteica savus skolotājus, kas arī šogad daudz domājuši un rūpīgi sagatavojušies vides nodarbībām. Liekas — kas tur sevišķs — izveidot projekta logotipu no dabas materiāliem. Bet, kad tie jāsavāc, tad izrādās, ka jūrmalā nemaz nav tik daudz gliemežvāku, nedz piemērotu čiekuru!
Taču visi posteņi divos pēcpusdienā bija kaujas gatavībā. Aismas Brandes un Jāņa Dambīša vadībā katra grupa arī darināja savu projekta logotipa daļu. Piemēram, pirmajai grupai tika uzdevums darināt smiltīs Latvijas karogu. Jāatzīst — ne tas grūtākais uzdevums, jo lietuviešu karogs noteikti būtu sarežģītāks. No sarkani nokrāsotiem čiekuriem un baltiem gliemežvākiem mūsu valsts karogs tapa pavisam ātri. Otrā pieturas vieta — muzikālā. Te Dzintra Tauniņa projekta dalībniekus aicināja no dažādiem priekšmetiem, arī vairs nelietojamiem, kā tukšām PET pudelēm, darināt mūzikas instrumentus, kas visdrīzāk noderēja ritma sišanai. Kad tie bija gatavi, tad grupai bija jāmācās «Bēdu manu, lielu bēdu». Katrs latvietis šo dziesmu zina no galvas, bet uz lapiņas uzrakstītais piedziedājums «Raimtai, ramtai, radiridi rī-di…» bija jāiemācās arī svešzemniekiem. Kopkoris skanēja braši un ne tikai šai grupai, par ko pārliecinājos vēlāk, jo dziedāšanu ik pa laikam varēja dzirdēt, arī atrodoties citos posteņos.
Sporta postenī Oskars Sproģis pārbaudīja gan dalībnieku ātruma un spēka īpašības, gan sadarbības prasmes. Piemēram, zēniem divatā, ar rokām uztaisot sēdeklīti, vajadzēja nest meiteni, vēlāk — joņot no kāpām uz pludmali, ar smiltīm piepildīt jūrnieku zābakus un tad skriet atpakaļ. Savukārt Mārīte Zandberga stāvlaukumā pie apmeklētāju centra rosināja no dabas materiāliem uz papīra lapām veidot kolāžas, reizē trenējot angļu valodu, jo augu nosaukumi bija arī jāuzraksta.
Pirmā grupa jeb grupa, ar kuru kopā biju apmeklējis četrus posteņus, bija tikusi līdz kolāžas un angļu valodas nodarbībai, kad par sevi pēkšņi un nepielūdzami pieteica «Pērkona postenis». Tā lietuslāšu nodarbība kaut nedaudz tika visiem, bet tūlīt jau pieripoja lielais autobuss un deva patvērumu visiem dalībniekiem.
Eiropas dienas noslēgums — Māmiņdienai un Eiropas dienai veltīts koncerts — notika Kolkas tautas namā. To divās valodās vadīja Kolkas skolnieces Elizabete Bordjuga un Paula Kučinska. Koncertā piedalījās Kolkas pamatskolas pūtēju orķestris, runas pulciņš, mazie dejotāji un Dundagas Mākslas un mūzikas skolas Kolkas mūzikas nodaļas vokālie ansambļi un koklētāju ansamblis. Publiku iepriecināja latviešu dziesmas un dejas. Viesiem īpašu prieku sagādāja viņiem pazīstamas melodijas: Džuzepes Verdi «Triumfa maršs», Tomašūnas «Svētku maršs», poļu «Krakovjaks» gan pūtēju orķestra, gan arī Ervina Roderta un Evitas Ernštreites četrrocīgā izpildījumā uz klavierēm, turku tautas dziesma Kārļa Runča a capella sniegumā, spāņu tautas dziesma «De colores» vokālo ansambļu priekšnesumā. Pēc koncerta uzreiz izskanēja vērtējums dažādās valodās: «ļoti labi», «bellissimo», «bravo», «nice»!
Vakara noslēgumā fantastiskā gaisotnē visi — lieli un mazi, latvieši, poļi, lietuvieši, turki, itāļi un spāņi — vienojās kopīgā diskotēkā, mācoties dažādu tautu disko un tautiskās dejas.
Kolkas pamatskola saka paldies visiem projekta dalībniekiem, rīkotājiem un atbalstītājiem! Īpašs paldies Aldim Pinkenam, Baibai Šuvcānei, Jānim Dambītim, Arvīdam Lapsam, Inorai Sproģei, Evitai Ernštreitei, «Rūķu nama» kolektīvam, Rundšteinu, Gleglu, Rodertu, Baļķīšu, Laukšteinu, Čaču, Bramaņu un Kučinsku ģimenēm, kas uzņēma ārzemju bērnus savās mājās!
Alnis Auziņš
Daiņa Kārkluvalka foto
Restaurēs pils durvis
Valsts Kultūrkapitāla fonds pēc projekta pieteikuma izvērtēšanas piešķīris finansējumu Dundagas pils 1. stāva ieejas durvju restaurācijai.
Durvis, kas ved no pagalma uz pirmā stāva pagrabiem, ir viena no nedaudzajām oriģinālajām pils arhitektoniskajām detaļām. Lai gan durvis ir sliktā stāvoklī, tās ir restaurējamas. Līdz ar durvju atjaunošanu būs saglābta vēl viena būtiska detaļa kopējā kultūrvēsturiskajā mantojumā.
Baiba Dūda
Esam čakli strādājuši!
Tā sevi pieteic Dundagas Mākslas un mūzikas skolas sagatavošanas klases audzēkņi, kas, skolotājas Sandras Dadzes vadībā strādājot ar dažādiem materiāliem, sarūpējuši izstādi Dundagas PII «Kurzemīte» telpās. Lai visiem prieks aplūkot!
Linda Celma
