Satura rādītājs
Ziņas
Saistošās izstādes bibliotēkā
Janvārī Dundagas bibliotēkā skatāmas divas brīnišķīgas izstādes: no 9. I līdz 25. I — «Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss» un no 14. I līdz 31. I — «Purvu noslēpumi».
«Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss»
Izstāde veidota, izmantojot desmit cilvēku vēstules un likteņus. Viņi tās rakstījuši, būdami ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās no 1941. līdz 1956. gadam. Kāpēc vēstules rakstītas uz bērza tāss? Iemesls ļoti vienkāršs — bērza tāss bieži vien bija vienīgais pieejamais materiāls apcietinājuma un izsūtījuma vietās. Taču emocionāli tai varētu būt vēl kāda nozīme — bērzi atgādināja par Latviju.
Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss 2009. gadā iekļautas UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas nacionālajā reģistrā. Par īpašu retumu uzskatāmas tās vēstules, kas rakstītas GULAGa nometnēs Otrā pasaules kara gados un sasniegušas adresātu. Latvijas muzejos glabājas tikai 4 tādas vēstules, kuru autors ir Tukuma advokāts Kārlis Roberts Kalevics, ko arestēja 1941. gada 14. VI, aizmuguriski piespriežot sodu — nometināšanu Vjatkas labošanas darbu nometnē par kontrrevolucionāru darbību un cīņu pret komunistisko partiju un padomju varu. Viņš izturēja tikai četrus no piespriestajiem desmit gadiem… Vēstules rakstītas krieviski, lai saturu varētu pārbaudīt Kara cenzūra. Izstādē stends veltīts arī K. R. Kalevicam.
Mani īpaši uzrunāja apskatāmais un izlasāmais trīs stendos: «Mātes liktenis», «Sibīrijas bērni» un «Sibīrijas draudzība». Neapšaubāmi viens no visaizkustinošākajiem un traģiskākajiem ir stāsts par Matildi Kaktiņu, kuras dzimta smagi cieta abās izsūtīšanas reizēs. Meitu un vīru ar diviem maziem bērniem 1941. gada 14. VI izveda uz Sibīriju, kur meitu nošāva, znots mira kādā Vjatkas nometnē, bet mazbērni pazuda bez vēsts. Savukārt dēls, atbalstot nacionālos partizānus, krita apšaudē ar čekistiem, bet viņa sievu un meitu kā bandīta radinieces deportēja uz Sibīriju 1949. gada 25. III. Matilde, kurai tobrīd bija 67 gadi, brauca brīvprātīgi līdzi. Tieši viņas bēru dienā 1956. gada pavasarī pienāca atļauja atgriezties Latvijā. Viņa palika Sibīrijas zemē.
Stends «Sibīrijas bērni» stāsta par Rasmu Kraukli, kas Sibīrijā nokļuva 14 gadu vecumā, un Ilgu Silgaili, kas tur nonāca 17 gadu vecumā, kad abu ģimenes 1941. gada 14. VI deportēja. «Vīri mira Vjatkas nometnēs, bet sievas un bērni dzīvoja teļu būdā un izstrādāja mežus ar cirvjiem un rokas zāģiem Krasnojarskas apgabalā», vēstī planšetes teksts. Rasma un Ilga atgriezās Latvijā, tikai katra citādi: Ilga 1946. gadā kopā ar simtiem bāreņu, bet Rasma — pirmoreiz 1947. gadā nelegāli, pēc otrreizējā izsūtījuma tikai 1984. gadā.
Jauka man likās arī lietuviešu skolotājas Gražinas Gaidienes draudzība Sibīrijā ar latvieti Sofiju Melderi. Gražina bija studējusi franču valodu Sorbonnā… Viņas veidotais apsveikums Sofijai vārda dienā arī vizuāli ir viens no skaistākajiem izstādē.
Saistībā ar šo izstādi arī lasītavā skatāmas kopētas lapas no laikraksta «Dundadznieks», «Talsu Vēstīm» un «Banga», kur rakstīts par mūsu novada cilvēkiem, kas izsūtīti uz Sibīriju vai tur piedzimuši.
«Purvu noslēpumi»
Ar purvu noslēpumiem izstādes atklāšanas dienā dalījās Eiropas Kopienas «LIFE» projekta «Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā» vadītāja Dr. biol. Māra Pakalne. Uz tikšanos bija ieradusies skolotājas Jolanta Ģērmane un Lienīte Iesalniece, līdzi ņemot arī 10. klases skolēnus.
Kā veidojas purvi, kādi ir to tipi, cik bagātīga ir augu un dzīvnieku valsts purvos, īsi par projektu, Bažu, Engures un Ķemeru purvu, kā arī par šo dabas bagātību citviet pasaulē — par to, rādot attēlus, visu vienkārši, bet reizē saistoši stāstīja M. Pakalne. Izrādās, ka zāļu purvus var pazīt pēc tā, ka tur rodami tādi augi kā orhidejas, grīšļi un spilves. Pārejas purvā jau parādās sfagni — sūnas, kas veido kūdru. Jāuzmanās no vietām, kur aug zaļie sfagni, jo tur ir akaču malas. Augstajos purvos jau ir daudz kūdras, pat biezumā līdz sešiem metriem. Tur aug arī dzērvenes. Lāceņu kļuvis krietni mazāk purvu susināšanas dēļ.
Purvu pētniece aicināja novērtēt mums līdzās esošo bagātību. Viņa norādīja, ka Zilo kalnu laipa pie Šlīteres bākas noved pasaku mežā. Pa šo laipu ejot, var aplūkot to, kas visā Eiropā ļoti reti sastopams, — zāļu purvu, kurā aug dažādas orhidejas un sūnu sugas. Unikāla vieta ir Bažu purva kangaru un vigu komplekss. Lielu pārsteigumu pašai pētniecei sagādājis tas, ka arī Dienvidāfrikā, Indijas okeāna piekrastē, tāpat kā Ziemeļkurzemē, ir vigas, tikai atšķirībā no mūsējām, kas ir kādus 4 000–5 000 gadus vecas, tām ir 30 000 gadu. Tur pastaigājas nīlzirgi, degunradži un ziloņi, kas ēd niedres.
Klausoties lektorē par Orhideju taku pie Engures ezera, sapratu, ka jūnija beigās un jūlija sākumā būtu vērts tur aizbraukt. Tāpat būtu interesanti izstaigāt tuvējo Vasenieka purva laipu un paskatīties, kā šajā purvā uzbūvēts aizsprosts, lai ūdens pa meliorācijas grāvjiem neaizplūst prom.
Viņas stāstījums apliecināja, ka augstie purvi, kuru Latvijā netrūkst, Eiropā kļuvuši par retumu.
Izstādi «Purvu noslēpumi» veido 119 fotogrāfijas uz 31 abpusēji apdrukāta planšete. Fotoizstāde radusies, sadarbojoties Ogres fotokluba fotogrāfiem un purvu pētniekiem. Attēli tapuši augstajos purvos: Aizkraukles, Melnā ezera, Rožu un Aklajā purvā, kuru biotopu atjaunošana iekļauta projektā. Izstādē aplūkojami purvu skati, pētnieki ekspedīcijās, dažādi augi, kukaiņi, dzīvnieki un putni.
Apskatot izstādi, uz spulgsūnas fotogrāfiju norādīja tās autors un projekta vadītājas asistents Aivars Slišāns, pastāstot, ka tā sastopama tikai divās klimatiskajās vietās: pie Austrālijas un pie mums. Jaunai spulgsūnai piemīt īpatnība noteiktā diennakts laikā, kad saule iet uz leju, atstarot gaismu, kā to dara policistu zaļās vestes. Dzejnieks Heinrihs Heine to nosaucis par rūķīšu zeltu. Spulgsūnas atstarošanu uzreiz nemaz nevar ieraudzīt, ir jābūt noteiktā leņķī, lai to pamanītu. Arī nofotografēt to nav viegli.
Izstāde ir acij tīkama un interesanta. To papildina putnu balsu ieraksti. Reizēm pārņem sajūta, ka tiešām esi mežā vai purvā.
Paldies Rutai Emerbergai par iespēju tepat, Dundagā, redzēt šādas izstādes! Īpašs aicinājums tās apmeklēt skolotājiem un skolēniem. Izstāde «Purva noslēpumi» noteikti apskatāma arī bērnudārza bērniem.
Diāna Siliņa
Projektu konkurss jauniešiem
Izglītības un zinātnes ministrija 2013. gadā plāno izsludināt vairākus projektu konkursus 2013. gada Jaunatnes politikas valsts programmā, kur projektu iesniedzēji ir pašvaldības un jaunatnes organizācijas. Pirmie projektu konkursi sāksies jau februārī.
Sīkākas ziņas skatīt: http://esfinanses.lv/lv/a/lapa/jaunumi/15358
Ilze Šteine
Projektu konkurss
Latvijas Vides aizsardzības fonds izsludinājis projektu konkursu valsts budžeta programmas «Vides aizsardzības fonds» apakšprogrammā «Vides aizsardzības projekti». Projektu iesniegšanas termiņš no 02.01.2013. līdz 11.01.2013.
Projektu konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt projektus, kas veicina sabiedrības vides izglītību un audzināšanu, kā arī Latvijā aktuālo vides problēmu risināšana.
Atbalstāmās aktivitātes:
- vides izglītību un audzināšanu veicinošu publikāciju sagatavošana un publicēšana periodiskajos izdevumos (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus) 2013. gadā;
- vides izglītību un audzināšanu veicinošu TV vai radio raidījumu veidošana pārraidīšanai Latvijas Republikā reģistrēto raidorganizāciju raidījumos;
- diennakts vai dienas vides izglītības nometņu organizēšanu bērniem un jauniešiem, t.sk., bērniem ar īpašām vajadzībām, kuru mērķis ir veicināt izpratni par vidi un dabu, tās problēmām un motivēt aktīvai darbībai vides aizsardzībā;
- akciju (t.sk. talku) organizēšana ar vismaz 20 dalībniekiem.
Projekta iesniedzēji: Latvijas Republikā reģistrēts komersants, biedrība vai nodibinājums.
Konkursam pieejamais finansējums: no Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) līdzekļiem ir Ls 100 000. No LVAF prasītais minimālais vai maksimālais finansējums projektam nav noteikts. Projekta īstenošanai projekta iesniedzējam jānodrošina līdzfinansējums ne mazāk kā 50% no kopējām projekta izmaksām. Par projekta līdzfinansējumu uzskatāmi visi finanšu līdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, kas izmantoti projekta īstenošanai papildus LVAF piešķirtajam finansējumam un ko var pamatot dokumentāli.
Sīkāka informācija: www.lvaf.gov.lv
Evita Dreijere
«Lauku ceļotāja» jaunais katalogs
Iznācis Latvijas Lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» jaunais katalogs «Atpūta laukos. Latvija. 2013».
Jaunajā katalogā atrodamas ne tikai naktsmītnes, bet arī praktiska informācija, kas palīdzēs plānot brīvdienas un ceļošanu Latvijas laukos — ko darīt, ko redzēt, kur paēst. Katalogs ir latviešu, krievu un angļu valodā.
Asnāte Ziemele, asociācijas «Lauku ceļotājs» prezidente
Skolēni nezina, kā palīdzēt sev un citiem
2012. gada nogalē drošības kompānija GRIFS AG aicināja visu Latvijas skolu skolēnus un skolotājus piedalīties akcijā «Ko darīt, ja…», iesūtot jautājumus par neskaidrām situācijām skolas ikdienā, uz kuriem viņi vēlētos saņemt atbildes, lai veidotu savu vidi skolā un ap skolu drošāku un veselīgāku. Akcijā piedalījās 87 skolas no visas Latvijas, iesūtot 2925 anketas, kuras ietvēra vairāk nekā 14 000 jautājumu.
«Esam gandarīti par skolēnu un pedagogu lielo atsaucību kampaņā. Šī akcija mums ļāva paskatīties uz drošības jautājumiem no bērnu skatu punkta un izzināt, kas viņus satrauc visvairāk. Mēs jau vairākus gadus Latvijas skolās organizējam dažāda veida informatīvos pasākumus, kuros mūsu eksperti saistošā veidā stāsta par svarīgākajiem drošības jautājumiem. Kampaņas rezultāti precīzi parādīja aktuālos jautājumus, un, sniedzot atbildes uz tiem, mēs palīdzēsim veidot drošu vidi bērniem», stāsta drošības kompānijas GRIFS AG valdes loceklis Ainars Bundulis.
Kampaņā iesūtītie jautājumi parādīja, ka aktualitātes skolēniem katrā klašu grupā atšķiras. Sākumskolā, kad drošības un veselības jautājumu skaidrošanai jāpievērš īpaši liela uzmanība, visbiežāk minētās situācijas, kas satrauc gandrīz katru 1.–4. klases skolēnu, ir ceļš uz skolu, pirmās palīdzības sniegšana sev un citiem, kā arī personisko mantu drošība.
Ceļš uz skolu un no skolu nedrošs šķiet ikvienam mazajam skolniekam, jo tas ietver gan ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, gan drošību sabiedriskajā transportā, gan arī citus šķēršļus un neparedzētas situācijas. Kā viens no jautājumiem, kas anketās parādījās bieži, un kas, iespējams, līdz šim nav skaidrots pietiekami, ir suņu uzbrukumi. Skolēni nezina, kā pareizi rīkoties, lai izvairītos no suņa uzbrukuma, tāpēc par to noteikti vajadzētu stāstīt gan skolās, gan arī vecākiem mājās.
Tāpat daudzi jautājumi bija, kā rīkoties, kad nepieciešama pirmā palīdzība. Lielākā daļa sākumskolēnu nezina, ne kā palīdzēt citiem, ne arī, pie kā vērsties un kā rīkoties, ja pašiem ir radušās veselības problēmas vai trauma. Šis jautājums bija aktuāls ne tikai sporta zāles vidē, kur traumas ir vairāk iespējamas, bet arī mācību procesā. Bieži anketās bija minētas situācijas, kad skolēnam ir radušās veselības problēmas, bet skolotāja klasē nav, līdz ar to nav neviena, kas skolēnam varētu palīdzēt.
Kā trešā aktuālākā situācija sākumskolas vecumposmā jāizceļ personisko mantu drošība. Situācijas, kad kāds paņem, aiztiek vai pat nozog sākumskolas skolēnu personiskās mantas, ir aktuāls gan skolas vidē, gan arī ceļā uz skolu. Kā pāridarītājus skolēni minēja gan savus klasesbiedrus, gan vecāko klašu skolēnus, gan arī svešiniekus uz ielas. Līdz ar to var secināt, ka ir nepieciešama papildizglītošana, lai iemācītu bērniem, kā rīkoties un aizsargāt sevi šādos gadījumos un kā šīs situācijas risināt.
Pirmajās klasēs problēmjautājumi ir vairāk saistīti ar dažādām ikdienišķām situācijām, bet, mainoties vecumposmam, jautājumi kļūst arvien sarežģītāki. Vecāko klašu skolēnu anketās arvien vairāk izceļas tādas tēmas kā savstarpējie konflikti un vienaudžu ietekme dažādās situācijās, kas saistītas ar drošību un arī ar atkarībām.
Balstoties uz kampaņas laikā iesūtītajiem un apkopotajiem jautājumiem izstrādās informatīvu materiālu skolēniem par drošības un veselības jautājumiem. To jau tuvākajā laikā nogādās visām skolām, kuras piedalījās akcijā «Ko darīt, ja…», kā arī tas būs pieejams citiem interesentiem.
Tāpat arī ikvienai skolai Latvijā ir iespēja pieteikties uz GRIFS AG vadošo drošības speciālistu drošības un psihologu izstrādātu programmu 1.–4. klašu skolēniem «Drošības akadēmija. Sargā sevi, un būsi pasargāts». Tā veidota, balstoties uz bērnu uztveri konkrētos vecumposmos, informējot par drošu uzvedību un drošības pasākumiem pret zādzībām mājās un sabiedriskās vietās. Izglītojošo bezmaksas lekciju skolēniem iespējams pieteikt, nosūtot informāciju par skolu, klasi, bērnu skaitu uz e-pastu info@grifsag.lv ar norādi «Drošības akadēmija. Sargā sevi, un būsi pasargāts» vai zvanot pa tālr. 67813710.
Par projektu
Akciju «Ko darīt, ja…» 2012. gada nogalē pēc Valsts izglītības satura centra iniciatīvas īstenoja drošības kompānija GRIFS AG sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību If P&C Insurance AS Latvijas filiāli (If Apdrošināšana) un SIA Out Loud.
Par GRIFS AG
Drošības kompānija GRIFS AG dibināta 2002. gadā, un pēc apgrozījuma pašlaik ir otrs lielākais šīs nozares uzņēmums Latvijā. GRIFS AG ir vienīgais Latvijas kapitāla apsardzes uzņēmums, kas darbojas visās trijās Baltijas valstīs, ar 1600 darbiniekiem un ar vairāk nekā 10000 fiziskās un tehniskās apsardzes objektiem. Apsardzes kompānija GRIFS AG jau kopš tās izveidošanas ir mērķtiecīgi ieņēmusi un nostiprinājusi līdera pozīcijas tirdzniecības vietu apsardzē un fiziskās apsardzes segmentā.
Inese Artemjeva,
drošības kompānijas GRIFS AG
iekšējās un ārējās komunikācijas speciāliste,
tālrunis: +371 26364282,
e-pasts: inese.artemjeva@grifsag.lv
Jauns gads — jaunas uzvaras!
Igaunijas Skolu sporta federācijas rīkotajās volejbola sacensībās Tallinā, kuras notika jau 24. reizi, skolotāju volejbola sacensībās piedalījās 31 skolotāju komanda no Latvijas, Igaunijas un Somijas. Uzvarēja Dundagas vidusskolas sporta skolotāju komanda, kurā līdzās skolotājiem spēlēja un palīdzēja bijušie audzēkņi.
Jau otro gadu arī Latvijas sporta skolotājiem ir iespēja piedalīties šajās sacensībās. Pirmoreiz tajās startēja Dundagas vidusskolas sporta skolotāju un bijušo skolēnu komanda: Una Sila, Gundega Lapiņa, Ina Petrovica, Andra Grīvāne, Kaspars Kristiņš, Gundars Krūziņš, Ritvars Pirvits un Andris Grīvāns. 4. un 5. janvāris bija veiksmīgi datumi, jo mūsējie pārliecinoši uzvarēja 3. līgā, ieguva kausu, medaļas, diplomus un suvenīrus.
Sportisti pateicas Dundagas novada domei par finansiālo atbalstu un ir gatavi arī turpmāk cīnīties par jaunām uzvarām.
Apsveicam uzvarētājus!
Aiga Ūdre
Makšķerēšana Usmas Luziķērtē
Pamatojoties uz Moricsalas dabas rezervāta likuma 4. panta trešās daļas pirmo punktu, Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļaujas uzturēties Moricsalas dabas rezervāta regulējamā režīmā zonā, t.i., Usmas ezera Luziķērtē. Dabas aizsardzības pārvalde aicina makšķerniekus, kas vēlas makšķerēt Usmas ezera Luziķērtē, saņemt bezmaksas atļaujas Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas birojā: «Šlīteres mežniecība», Dundagas novads, Dundagas pagasts, LV-3270, personīgi vai pa pastu, atsūtot vēstuli uz minēto adresi, kurā norādīta jūsu adrese, vārds un uzvārds.
Ievērojot normatīvos aktus, kas regulē makšķerēšanu Latvijā, dabas rezervāta teritorijā atļauts makšķerēt no 1. jūnija līdz 31. decembrim, kā arī laikā, kad ezeru sedz zemledus makšķerēšanai derīgs ledus. Bezledus apstākļos Moricsalas dabas rezervāta teritorijas ūdeņos atļauts pārvietoties ar airu laivu vai ar elektromotoru darbināmu laivu.
Moricsalas dabas rezervāta teritorija ir apzīmēta ar bojām, uz kurām atrodas informatīvas zīmes. Uz ziemu šīs zīmes noņem — līdz pavasarim.
Usmas ezera Luziķērte ir Moricsalas dabas rezervāta sastāvdaļa. Moricsalas dabas rezervāts ir 818 ha liels. Tajā iekļautas divas salas — Moricsala (81 ha) un Lielalksnītes sala (33 ha), kā arī Usmas ezera Luziķērte (702 ha). Luziķērte iekļauta dabas rezervāta regulējamā režīma zonā, bet abas salas — dabas rezervāta stingrā režīma zonā, un tās apmeklēt nav atļauts.
Andra Ratkeviča,
Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste
Deju koncerts Talsos
19. I plkst. 17.00 Talsu sporta namā lielkoncerts «Ceļā uz Deju svētkiem».
Runā, ka dejotāji laiku skaita piecgadēs — no vieniem Deju svētkiem līdz nākamajiem. Tāpēc ikviens dejas mīļotājs varēs iejusties šīs vasaras Dziesmu un Deju svētku gaisotnē lielkoncertā Talsu sporta namā.
Koncertā Deju svētku lieluzvedumu «Tēvu laipas» izdejos 26 kolektīvi no Talsu un Dundagas novada, kā arī viesi no Saldus, Jelgavas un labākie Tautas deju ansambļi un vidējās paaudze deju kolektīvi no Rīgas, kopumā Talsos pulcējot vairāk nekā 400 dejotāju.
Apmeklējot koncertu, skatītāji varēs tikties arī ar Deju svētku lieluzveduma mākslinieciskajiem vadītājiem — Jāni Ērgli, Jāni Purviņu un Guntu Skuju, kas Talsos viesosies kopā ar saviem kolektīviem.
Nepalaidiet garām iespēju būt īstos Deju svētkos tepat Talsos! Ieejas maksa koncertā — Ls 2,00, pensionāriem Ls 1,00, skolēniem Ls 0,50.
Koncertu rīko Talsu novada pašvaldības Kultūras nodaļa kopā ar Talsu tautas namu. Koncerta mākslinieciskā vadītāja — Lita Freimane.
Smaida Šnikvalde
Aicina darbā grāmatvedi
Dundagas novada dome aicina darbā grāmatvedi.
Prasības:
- atbilstoša izglītība;
- darba pieredze grāmatvedībā 2 gadi;
- prasme strādāt ar datorprogrammām;
- vēlama prasme darbā ar grāmatvedības programmu HORIZON;
- labas zināšanas LR nodokļu un grāmatvedības likumdošanā.
Pieteikties līdz 17.01.2013. plkst. 12.00.
CV un pieteikuma vēstuli sūtīt uz e-pastu dome@dundaga.lv vai iesniegt personīgi domes kancelejā, vai nosūtot pa pastu (Pils ielā 5-1, Dundagā, Dundagas pagastā, Dundagas novadā, LV-3270), tālrunis 63237513.
