Satura rādītājs
Ziņas
Līgo, līgo!
19. VI plkst. 18.00 Dundagas pils parkā līgošanas priekā dalīsies Iveta un Vidvuds Medeņi.
Jāņu laikā saule uzkāpusi pašā debesu kalnā, tādēļ ir īstais brīdis godināt visietekmīgākos dabas spēkus — zemi, gaisu, uguni un ūdeni. Svētki jāsvin pēc izjūtām, nevis priekšrakstiem. Arvien vairāk cilvēku interesējas, kā svētkus svinēt latviskā garā.
Līgo dienas rīta cēlienā jāgādā meijas un jāņuzāles, jābūvē ugunskurs un jāpin vainagi, jāgādā cienasts un jāpušķo māja, bet vakarā, kad sākusies lielā līgošana, nav svarīgi, kādā secībā ko dara — zīlē, dzied, iet rotaļās, lec dančus vai izpilda kādus rituālus. Kas tajā brīdī iešaujas prātā, tas jādara. Ja gribas skriet plikam ap dārzu, lūdzu. Ja gribas dziedāt vai vest tačkā uguni ap sētu, dari. Tikai jāsaprot — kāpēc.
Lai to visu saprastu, 19. VI pils parkā mūs gaida Iveta un Vidvuds Medeņi. Abi vairāk nekā 26 gadus ir folkloras kopas «Skandinieki» saimē. Abi vada daudzus gadskārtu svētkus. Lieldienas, Jāņus, Ziemassvētkus. Olu ripināšana, aplīgošana vai ķekatošanās nav iedomājama bez Medeņu pāra. Viņu klātbūtne un uzrunas maniere ikvienam rituālam piešķir īstu dabiskumu, kur nav vietas samākslotībai un ārišķībai. Klātesošie parasti to novērtē un ar prieku iesaistās visās izdarībās. Jau 16 gadus Latvijas radio ēterā sparīgi ripo arī Vidvuda stūrētie «Greizie rati», kuros sēž ģimenes no visas Latvijas, dziedot tautasdziesmas un minot klausītāju iesūtītās mīklas. Publika atzinīgi novērtējusi arī Ivetas raidījumu «Laikarata riti», kas pamatīgi iepazīstina ar tautas gadskārtu, svētku un sadzīves tradīcijām.
Mūsu, latviešu, tradīcijas ir tās, kas mūs atšķir no citām tautām un kultūrām. Tas ir vienojošais un unikālais, kas mūs padara īpašus un neatkārtojamus, tādēļ celsim saulītē un vērsim vaļā senlatviešu pūra lādi un sagaidīsim vasaras saulgriežus tā, kā to darīja mūsu senči!
Ruta Bērziņa
21. VIII iepērcies skolai!
21. VIII plkst. 11.00–13.00 Dundagas bibliotēkā mācību līdzekļu — darba burtnīcu tirdzniecība par vairumtirdzniecības cenām.
Atskats uz Slīteres Ceļotāju dienām – 2012
Paldies visiem, kas centās, darbojās, piedalījās, gaidīja šajās divās traki aukstajās, lietainajās, vējainajās un beigu beigās saulaini vētrainajās Slīteres Ceļotāju dienās 2. un 3. VI!
Cerams, ka visi ir attapušies, un nu ir skaidrs, ka īstos ceļotājus nekas nebiedē!
Paldies visiem gidiem, īpaši tiem, kam tas nav saistīts ar ikdienas darbu, bet kas labprāt atsaucās: Laurai Beņislavskai, Evai Landmanei, Kristīnei Savickai, Edijam Tropiņam, Baibai Šuvcānei! Tāpat paldies šo dienu īpašajiem viesiem — darbnīcu vadītājiem, gidiem, lektoriem: Kristapam Vilkam, Ivaram Zupiņam, Daugavpils universitātes pētniekiem Ulda Valaiņa vadībā, Uģim Piterānam, Inesei Rozei, Ervīnam Kristiņam ar «sakarnieku» komandu, Reinim Pižikam, pirtniekiem Kolkasragā.
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |
Paldies Zojai Sīlei par tulkojumiem lībiešu valodā, praktikantei Annai Āboliņai par tulkojumu angļu valodā, dažādiem palīgdarbiem sagatavošanās gaitā, kā arī spilgtajām fotogrāfijām.
Paldies Artūram Laubergam par gardo, karsto zupu lielajā Rutas Bērziņas katlā, paldies Vilim Priedem par atļauju apskatīt īstu zvejnieka sētu.
Pateicība visiem, ka sūtīja informāciju saviem draugiem, ieteica, aicināja, un tiem, kas nogādāja drukāto informāciju dažādās Latvijas malās!
Ceļotāju dienās pie Šlīteres bākas tika nodibināti arī 1682 radiosakari ar 67 valstīm no visiem kontinentiem, izņemot Austrāliju. Tika rakstītas un izsūtītas īpašas sakaru apstiprinājuma kartiņas (QSL), vienlaikus reklamējot arī Slīteres nacionālo parku. Sliktie laika apstākļi netraucēja, jo antenas paspēja uzstādīt jau piektdien. Raidstacijā darbojās bijušais dundadznieks Vilnis no Rūjienas, Jānis no Jēkabpils, Jānis no Siguldas, Imants no Ogres, Raitis no Rīgas, Benito no Talsiem, Andrejs un Ervīns no Dundagas.
Spītējot ārkārtēji nepievilcīgiem laika apstākļiem, skaitļi tomēr liecina par necerēti labu atsaucību. Pērn ideālos laika apstākļos Ceļotāju dienās dažādās aktivitātēs apmeklētības kopsumma bija ap 2100 cilvēku, bet šogad tā ir ap 1300. Pagājušajā gadā dažādus gidu vadītos dabas un kultūrvēstures maršrutus, arī veloapļus un dabas izziņas darbnīcas, t.i. tīros ar Ceļotāju dienu būtību saistītos 18 dažādos piedāvājumus apmeklēja pavisam ap 540 cilvēku, bet šogad 20 dažādus šāda veida piedāvājumus apmeklējuši ap 330 cilvēku. Abos gados šeit nav pieskaitīts Šlīteres bākas apmeklējums.
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |
Visu piedāvājumu konkurencē pagājušā gadā augstākie apmeklētības rādītāji bija Dundagas pilij (249), Zivju degustācijai pie Andra (180), Šlīteres bākai (176), Inese Rozes vadītajam pārgājienam pa lībiešu ciemiem (113), Līvu tautas namam Mazirbē (100), zivju degustācijai pie Alfrēda (ap 100), veselības centram «Tavai sirdij» (86), Ragu kolekcijai (84) un Pāces vilnas fabrikai (80).
Šogad visvairāk apmeklētāko objektu rinda ir šāda: Šlīteres bāka un Meža skolas kukaiņu klase jeb Zaļā laboratorija (abos 144), Dundagas pils (133), Līvu centrs «Kūolka» (82), «Vieglu garu un jūrā iekšā!» jeb mobilās pirtis Kolkasragā (80), «Šeit viss ir sens un īsts!» jeb viesošanās «Stūrīšos» (80), zivju nogaršošana pie Andra (80).
Jāpiebilst arī, ka iepriekš minētajos skaitļos nav ieskaitīts Kolkasraga kā tāda apmeklējums, jo tur, visticamāk, ka agri vai vēlu nonāca gandrīz visi Ceļotāju dienu dalībnieki, tāpat, protams, tie, kas piedalījās konkrētajos pasākumos ragā. Tāpat nav ieskaitīts mūsu pavisam 7 novada baznīcu apmeklējums, kas pagājušā gadā kopā sastādīja vairāk nekā 500 apmeklētāju, un arī šogad ievērojams cilvēku skaits iegriezās mūsu dievnamos.
Ceļotāju dienu dalībniekiem — viesiem — lūdzām arī aizpildīt anketas. Ap 50 aptaujāto nav liels skaits, tomēr tas ļauj nedaudz ielūkoties ceļotāju domās.
Motivācija, kāpēc cilvēki apmeklēja Ceļotāju dienas: iespēja baudīt dabu, dabas izziņa, relaksācija, iespēja būt kopā ar ģimeni vai līdzīgi domājošiem, kā arī kultūra un kultūrvēsture.
Lielākā daļa Ceļotāju dienās piedalījās kopā ar draugiem, ģimeni, ar bērniem un darba biedriem. No respondentiem apmēram puse jau bija agrāk viesojusies SNP, otra puse vai nu bijusi iepriekš vienu reizi, vai pirmo reizi. Vairā nekā puse anketu aizpildītāju bija no Kurzemes, ceturtā daļa no Rīgas, pa kādam arī no Latgales, Zemgales un pārējās Vidzemes. Informāciju par Ceļotāju dienām lielākoties ieguvuši no draugiem, no reklāmas lapām, internetā vai arī zinājuši no iepriekšējiem gadiem.
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |
Apmēram ceturtā daļa respondentu atbild, ka piedalīsies Ceļotāju dienās abas dienas ar vienu vai pat ilgāku nakšņošanu, bet pārējie piedalījās vienā vai otrā dienā nenakšņojot.
Uz jautājumu, kas īpaši patika Ceļotāju dienās, atbildes ir raibu raibās: Fitoplezīrs, Kolkas pūtēji, pils, Šlītere, zupas ēšana, kukaiņu apskate, gidu profesionalitāte, plašais piedāvājums un daudzveidība, objektu vadītāju atvērtība un draudzīgums, «Pītagi», Vilnas fabrika, Bažu purvs, pirtis Kolkasragā, neskartā daba un nezināmi dabas objekti, zirgi, «Stūrīši», koncerts pilī, zivsaimniecības vēsture.
Kas nepatika? Lielākā daļa minējuši laika apstākļus.
Būtibā visi respondenti atzīmējuši, ka ir vai nu ļoti, vai vienkārši apmierināti ar dalību Ceļotāju dienās, viens ir bijis daļēji apmierināts.
Ko vajadzētu uzlabot? Laikapstākļus, vairāk informācijas un reklāmas pirms pasākuma plašsaziņas līdzekļos, vairāk, ko bērniem darīt!
Tad nu centīsimies to visu nākamgad sarūpēt!
Jāatgādina, ka liela daļa no Ceļotāju dienu piedāvājumiem ir spēkā arī pārējās gada dienās. Saulainu un veiksmīgu tūrisma gadu visiem vēlot,
Alanda Pūliņa un Andra Ratkeviča
Izstāde «Čakls kā skudra»
6. VI Šlīteres bākā atklāja izstādi «Čakls kā skudra», piedaloties 15 pašiem čaklākajiem skudru un to pūžņa veidotājiem.
Jau septīto vasaru bākā skatāma Dundagas bērnu dienas centra «Mājas» bērnu gatavoto darbu izstāde. Šogad apmeklētājus priecē iespaidīga skudru pils un tās daudzkrāsainie un rosīgie iemītnieki. Izstādes sagatavošana prasījusi daudz pūļu un pacietības.
 |  |  |  |
 |  |  |  |
 |  |  |  |
 |  |  |  |
 |  |  |  |
 |  |  |  |
Pēc svinīgas atklāšanas runas, ko teica «Māju» vadītāja Alfa Auziņa, pateicības rakstu un balvu pasniegšanas, visi kopīgi nofotografējās un kāpa augšup pa bākas kāpnēm. Saulainajā dienā apvārsnis tomēr bija tīts dūmakā un kaimiņzemi Igauniju saskatīt neizdevās pat acīgākajiem. Arī Dundagu aizsedza meža siena, virs kuras bija redzama tikai televīzijas torņa smaile. Toties jūru un kuģus redzēja visi.
Pēc tam bākas namiņā bērni spēlēja vides spēles. Tā kā tuvojās Jāņu laiks ar vainagu vīšanu un puķu lasīšanu, noskaidrojām, kādas no pļavā augošajām puķēm vainagos var iepīt un kādas saudzējamas. Daudzas pļavā redzētas bieži, bet citas pie mums ir retas viešņas vai arī nemaz neaug. Savukārt pazīt kokus Dundagas bērniem īpašas grūtības nerada, jo dažādu sugu koku gan Dundagā, gan tās apkārtnē netrūkst. Kopīgi noskaidrojām, kā izmērīt koka apkārtmēru, lai noskaidrotu, vai tuvumā augošais milzu koks ir dižkoks, kā arī, cik bērniem jāsadodas rokās, lai apņemtu Latvijas dižāko koku, Kaives senču ozolu, kura apkārtmērs ir aptuveni 10 metru.
Mazirbes jūrmala sagaidīja ar sauli, baltām smiltīm un dzestru vēju. Turpat pie pieturas sausajās smiltīs bija apskatāms viens no Latvijas retajiem un saudzējamiem augiem — pļavas silpurene. Peldēties gribētāju nebija, lai gan dažs bija gatavojies. Toties aizraujoša bija rotaļa «Mūc! Vilnis nāk!».
Pēc piknika ar līdzpaņemtajiem našķiem kustību rotaļās vajadzēja rādīt ne tikai veiklību un ātrumu, bet arī draudzību, spēju sadarboties un būt uzmanīgiem pret otru. Šajā sacensībā meitenes izrādījās pārākas par zēniem, kam spēcīgāks izrādījās sacensību gars.
Jau pēcpusdienā oranžais autobusiņš pasākuma dalībniekus aizvizināja mājup. Bet bākā visu vasaru būs apskatāma skudru pils ar tās daudzkrāsainajiem iemītniekiem, kuriem gandrīz visiem ir savs vārds. Stāsta, ka cilvēki no skudrām var arī ko mācīties. Skudru pūznī nav partiju, politikas, nav nabago un bagāto, nav arī ķīviņu. Visus vieno kopējas rūpes par saimes labklājību…
Ina Brauna
Prezidents ciemos, prezidents mājās
Mūsu novadu 7. VI apmeklēja Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar Evelīnu Ilvesas kundzi un Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš ar Daci Seisumas kundzi.
Augsto viesu pirmā pieturas vieta Līvu krastā bija Kolkā. Pie Līvu centra «Kūolka» prezidentus un viņu dzīvesbiedres sagaidīja domes priekšsēdētāja Gunta Abaja, Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens, Kolkas lībiešu grupas vadītāja Maija Rēriha un lībiešu kultūrvēstures pārzinātāja un grāmatu autore Baiba Šuvcāne. Prezidentu kundzēm tika jauki puķu pušķi.
Ineses Dāvidsones foto
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
Ar muzikāliem sveicieniem iepriecināja lībiešu dziesmu ansamblis «Laula» un Kolkas koklētājas. Prezidenti ilgāku laiku uzkavējas lībiešu centrā. Abi valstu vadītāji saņēma dāvanas — no Baiba Šuvcānes viņas kapitālo darbu «Senais lībiešu ciems Kolka», no Kolkas lībiešu grupas piemiņai tika pa lielam dzintara gabalam, savukārt kapteinis Visvaldis Feldmanis dāvāja grāmatas par Latvijas bākām. Abi prezidenti parakstotījās viesu grāmatā.
Tālāk delegāciju ceļš veda uz Kolkas ragu. Jāpiebilst, ka Igaunijas prezidentu pavadīja ievērojams skaits tautiešu, bet visu tikšanās laiku lieliski tulka pienākumus veica Valts Ernštreits, kas acīmredzot vienlīdz labi runā latviski, lībiski, igauniski un angliski. Bez Valta šī vizīte nebūtu iedomājama.
Kolkas raga saimnieka un gida pienākumus ar ierasto sirsnību pildīja SIA «Kolkasrags» rīkotājdirektors Jānis Dambītis. Viesi pakavējās pie stendiem, kas vēsta par padomju okupācijas laiku, pie pieminekļa Jūras paņemtajiem, liedagā — pie vecās bākas drupām. Abi valstu vadītāji un viņu dzīvesbiedres bija nemitīgā uzmanības lokā, un visu laiku valdīja draudzīga, nepiespiesta gaisotne. Acīmredzami šī nebija oficiāla darba vizīte, bet atpūtas brauciens ar kultūrvēsturisku ievirzi. Abi prezidenti labprāt atbildēja uz jautājumiem. Fotokorespondenti un daudzie fotoamatieri izmantoja reto izdevību iemūžināt šo notikumu fotoliecībās.
Pie informācijas centra nelielu jauku koncertu, spēlējot unikālo mūzikas instrumentu «hang», sniedza Raimonds Tiguls, bet dziedāja islandiešu viesis. Savukārt mūsu domes vadītāja Gunta Abaja abiem prezidentiem dāvāja Dundagas Mākslas un mūzikas skolas audzēkņu darinātos putnus, uzsverot, ka tieši Kolkas rags ir iecienīta putnu uzturēšanās vieta.
Garākā un nozīmīgākā tikšanās bija sapostajā Lībiešu tautas namā Mazirbē. Te atskanēja lībiešu himna, runas teica abu valstu prezidenti, notika savstarpēja dāvanu pasniegšana. Mūsu prezidents Andris Bērziņa kungs uzsvēra, ka šeit, līvu krastā, viņš jūtoties kā atbraucis mājās. Ar Igaunijas prezidentu abi esot pārrunājuši iespēju — citreiz Igaunijas valsts vadītājs varētu šurp atbraukt pa jūru, ja vien būtu laivu piestātne… Bērziņa kungs uzsvēra, ka ideja par piestātni esot pavisam nopietna… Vēl mūsu Valsts prezidents bilda, ka mazo tautu spēks ir tās daudzveidības izpausmēs.
Savukārt Tomass Hendriks Ilvess akcentēja, cik svarīgi ir aizsargāt mazās tautas un to valodu, un citēja mūsu pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes atziņu, ka ir vienota Igaunijas un Latvijas tauta, ko tagad apstiprinot arī nopietni gēnu pētījumi.
Gan te, tautas namā, gan vēlāk brīvās sarunās un intervijās pie «Stūrīšu» mājām abi prezidenti sacīja, ka lībiešu pastāvēšanas atslēga ir viņu pašu rokās.
Augstos viesus tautas namā sveica Līvu savienības vadītājs Dāvis Stalts, Staltu ģimene pārstāvji Julgi un Helmi Staltes, Ventspils lībiešu grupa, lībiešu jauniešu ansamblis «Nurmorkestõr», runu teica arī Mazirbes lībiešu grupas vadītājs Edgars Millers.
Visbeidzot, abu valstu vadītāji un viņus pavadošās personas iepazinās ar Šlīteres bāku, kur par tās vēsturi un lomu pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģiona administrācijas direktore Ērika Kļaviņa. Gan abi prezidenti, ka viņu kundzes dūšīgi kāpa pašā bākā, lai lūkotu saskatīt kaimiņzemi, pa ceļam apskatot arī nupat ierīkoto skudru izstādi.
Mūsu prezidenta vārdi par atgriešanos mājās bija sēkla, kas kritusi dzirdīgās ausīs. Dāvis Stalts nevilcinājās uzaicināt mūsu prezidentu uz Lībiešu svētkiem. Kas zina, varbūt Valsts prezidentu rudens pusē sagaidām arī Dundagā.
Alnis Auziņš
Ineses Dāvidsones un Baibas Šuvcānes foto
Kļūstiet par viesģimeni!
Piesakies kļūt par viesģimeni kādam viesskolēnam no Beļģijas, Itālijas, Meksikas, Taizemes, Turcijas, Vācijas vai Venecuēlas!
Atklātais čempionāts pludmales volejbolā
Sestdien, 1. IX, visi pludmales volejbola fani gaidīti Dundagā «Mazās skolas stadionā», kur plkst. 10.00 sāksies Dundagas novada atklātā čempionāta pludmales volejbolā vīriešiem pēdējais posms.
Pieteikties iepriekš pa tālruni 28329390 vai sacensību dienā.
«Dundagas novada atklāto čempionātu pludmales volejbolā vīriešiem 2012» rīko biedrība Sporta klubs «Dundaga» ar Dundagas novada domes atbalstu.
Zaļā pils diena
2. VI ar novada domes priekšsēdētājas Guntas Abajas uzrunu, brīnišķīgu koncertu pils lielajā zālē un lielgabala grāvieniem un dūmiem ārpusē sākās Pils diena «Dzīvo zaļāk!». Varbūt tieši nosaukuma dēļ šajā reizē tā ietiecās gan luterāņu baznīcā un parkā, gan laukumā starp pili un baznīcu.
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |
Savā uzrunā G. Abaja norādīja, ka šajā dienā viss novads ir atvērts un citviet jau sākušies pārgājieni dabā. Viņa uzteica mūsu prasmīgos kultūras dzīves rīkotājus un pulciņu vadītājus un aicināja baudīt svētkus, priecāties un novērtēt. «Man ir lepnums par to, kādi esam», uzsvēra novada vadītāja.
Koncerts tiešām iepriecināja, un par to liecināja skatītāju atsaucība, skaļi aplaudējot un pat uzgavilējot. Koncertā satikās viss novads. Ik pa laikam zāli pieskandēja brašie Kolkas pūtēji, un viņi ar interesi vēroja gan Dundagas vidusskolas ansambļa uzstāšanos, gan «Sensus» dejotāju uznācienus. Visam līdzi dzīvoja arī pūtēju vadītājs un diriģents Viesturs Rērihs, gan skatoties uz skatuves notiekošajā, gan sirsnīgi aplaudējot. Viņa saknes jau arī ir Dundagā! Starp mazajiem bērnudārza «Kurzemītes» prinčiem un princesēm, kas gan dziedāja, gan dejoja, rosījās lielā princese Rudīte. Bet ansambļa «Sendienas» izpildītāji kā vienmēr — eleganti un dziesmas — sirsnīgas. Piepildījās arī laikraksta «Dundadznieks» redaktora Aļņa Auziņa novēlējums Mazirbes speciālās internātpamatskolas teātra spēlētājiem — asprātīgo izrādi «Kā Bobīti mācīja runāt» kādreiz parādīt Dundagā! Skolēni nenobijās ne no pils skatuves, ne no daudzajiem skatītājiem un spēlēja, ka prieks.
Pašā noslēgumā līdz asarām tos, kas vēl zālē bija palikuši vai piepulcējušies klāt, izsmīdināja trīs puiši no Rīgas improvizācijas teātra «Improzoo»: Dundagas vidusskolas absolvents Jānis Klucis, Lauris Purbērziņš un Uģis Točs. Ne velti «Improzoo» interneta vietnē aicinājumā apmeklēt šī teātra izrādes ir rakstīts: «Nepieciešamā deva ironijas un humora tavai nedēļai!» Aizrāva atraktivitāte, labā humora izjūta, brīvā gaisotne un lieliskā spēja iesaistīt skatītājus. Man viskomiskākā šķita TV intervija, kurā raidījuma vadītājs sarunājās ar vaboļu pētnieku, bet Jānis to visu attēloja radošā izdomā un nemitīgā kustībā. Tas bija tulkojums visiem, bet īpaši tai publikas daļai, kas neparko nepiekrita pārcelties no pēdējām solu rindām uz priekšu. Par to arī improvizētāji pavilka mūsējos uz zoba.
Koncerti turpinājās luterāņu dievnamā, vēlāk parka estrādē. Baznīcā Dundagas novada jauktā kora izpildījumā skanēja garīgās dziesmas un latviešu tautasdziesmas, kas skaisti mijās ar stīgu trio — Anda Kostanda, Ieva Hermane (vijoles) un Līga Balga (čells) — izspēlētajām melodijām.
Par spīti ziemīgi aukstajam laikam, lietum, lielajam vējam un slapjajai deju grīdai, ko nokaisīja ar smiltīm, lai neslīd, Daces Treinovskas tautisko deju kolektīvi un viesi — «Brīze» no Lapmežciema, «Draudzība» no Talsiem un «Nurme» no Laucienes — nezaudēja raitu deju soli un dejotprieku. Kaut gan aktrise Velta Skurstene acs operācijas dēļ nevarēja priecēt ar savu ventiņ mēli, koncerts bija krāsains. Pirms balles bija iespēja pabūt vēl pēdējā šīs dienas koncertā, kurā uzstājās grupas «Putnu balle» un «PER». Izturīgākie vēl dejoja ballē, ko spēlēja grupa «Liepavots».
Dienas pirmajā pusē laukumā starp pili un baznīcu varēja aplūkot nelielu tirdziņu. Kā izrādījās, manas krustmeitas māsa Maija tur pamanījās izliet jauku vaska sveci sirds formā ar eņģelīti, bet kāda cita dundadzniece slavēt slavēja Valdemārpilī ceptās un šeit iegādātās smalkmaizītes.
Starp koncertiem laukumā notika arī tradicionālā Pils dienas modes skate, šoreiz ar nosaukumu — «Smuks no dabas!». Ja kultūras dzīves organizētāja Ruta Bērziņa, tērpusies garā, zaļā kleitā, ar zaļiem pavedieniem veiksmīgi saistīja kopā pirmo koncertu, kurā viņas dēls Raitis visus pamācīja, kā atkauties no krokodila, tad modes skatē viņa zaļsvītrotā halātā izteica dažādas vēlmes attiecībā uz tērpiem, bet Raitis piedāvāja viņai apģērbu variantus. Var tikai apbrīnot kuplo modes skates dalībnieku un deju grupas «Sensus» lielo meiteņu izturību, jo reizēm lija, aukstums un stiprais vējš nemitējās nemaz, bet modes demonstrētāji pārsvarā bija saģērbušies ļoti plāni, daža laba dalībniece staigāja pat basām kājām. Ko padarīsi — skaistums vai stila ieturētība prasa upurus! Taču skatītāji varēja izbaudīt mūsējo radošo izdomu un izpildījumu. Mani savaldzināja personificētie jūras un saules tērpi. Ļoti patika svārki no lapām, ko rotāja maijpuķītes, lapu un ceriņziedu svārki komplektā ar ceriņziedu sirsniņu mugurpusē, krāsaino balonu kleita, ugunīgā sarkano salvešu kleita ar cepuri, kleita, ko greznoja vienreizlietojamie šķīvīši baltā un dzeltenā krāsa, un pieskaņotu šķīvīšu cepure. Par vienotu tērpa ansambli uzteicama arī Daina Miķelsone un viņas dēls Rūdolfs, amizants bija lielais taurenis.
Pils diena arī šogad izvērtās daudzveidīga un kvalitatīva, par to pateicība svētku rīkotājām un viņu palīgiem, kā arī pulciņu vadītājiem un visiem, kas dzied, spēlē, dejo un gatavi iesaistīties! Savukārt svētku organizatores īpašu paldies saka Inārai Čaunānei un viņas palīdzēm par atsaucību un līdzdalību un «Sensus» dejotājām, kas modes skatei pašas veidoja savus tērpus.
Diānas Siliņas teksts,
autores un Danas Rozenbergas foto
Mākslas un mūzikas skolas izlaidums
Audzēkņu darbu izstādes apskatāmas pils 3. stāvā. Vaicāt Tūrisma informācijas centrā, 63232293.
Ieskatīsimies vispirms Dundagas Mākslas un mūzikas skolas mākslas nodaļas audzēkņu 2012. gada nobeiguma darbu aizstāvēšanā.
 |  |  |
 |  |  |
 |
Sveicam absolventus!
 |  |  |
 |
Kolkas mūzikas nodaļas absolventi un pedagogi
 |  |
Foto no skolas albuma.
Zemes iegādes kreditēšana
Informāciju par aizdevuma saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem un atbalsta saņēmējiem izvirzītajām prasībām var iegūt visās Hipotēku bankas filiālēs.
