Satura rādītājs
Ziņas
Kolkas galda tenisistiem un novusistiem
No 24. I Kolkas pamatskolas sporta zālē var spēlēt abas galda spēles.
Turpmāk otrdienās un piektdienās no pulksten 17.00 līdz 19.00 varēs spēlēt galda tenisu un novusu. Raketes, bumbiņas un pārējie piederumi jāņem līdzi pašiem.
Aiga Ūdre
2012. gada janvāra otrajā «Dundadzniekā» lasiet...
- Stihija dabā, bet ne cilvēku rīcībā. Plūdi veiksmīgi pārdzīvoti.
- Mūs apceļo vairāk ārzemnieku. Atskats uz tūrismu pagājušajā gadā, ieskats nākotnē.
- Iepazīsim pārsteigumu Dievu! Saruna Mazirbes mācītājmuižā.
- Paveiktais uzliek pienākumus. Kubalu skola–muzejs pēc projekta.
- Lībieši ir tādi labi cilvēki. Ventspilniece Milda Līdaka — simtgadīga lībiete no Košraga.
- Ko pērn atnesis stārķis? Dzimtsarakstu nodaļā ielūkojoties.
- Zeķes un cimdi, zilonīši un kafijas tasītes, maizes etiķetes un Ziemassvētku vecīši… Ražens gads Mazirbes bibliotēkā.
No 26. janvāra vaicājiet pēc «Dundadznieka» novada veikalos.
Vai abonējiet to pastā!
Vēlāk varat «Dundadznieku» izlasīt arī internetā.
Valentīndiena
11. II plkst. 21.00 pilī Valentīndienas balle. Ieeja par Ls 2,50, kam apģērbā kas sarkans, tam par Ls 2.
11. II plkst. 22.00. Kolkas tautas namā Valentīndienas ballīte! Pieskaņosim vakara tērpus mīlestības krāsai un deju mūzikai 20. gs. 70.–80. gadu stilā! Ieeja par Ls 1,00.
Šurp, jaunie un talantīgie!
31. III plkst. 15.00 pilī tieši jums domāts pasākums — Jauno talantu konkurss.
Aicinām visus novada iedzīvotājus, kas sirdī ir jauni, bet pēc dokumentiem — 7 līdz 19 gadus veci, un kas vēlas parādīt savu talantu plašākai auditorijai, — dziedātājus, dejotājus, vingrotājus, komponistus, daiļlasītājus, dzejniekus, tērpu darinātājus u.c.
Pieteikties līdz 19. III Dundagas Kultūras pilī pie Rutas Bērziņas, tālrunis 26148416, vai Dundagas vidusskolā pie skolotājas Vairas Kamaras.
Var pieteikties «Ēnu dienai 2012»!
Internetā vietnē www.enudiena.lv ir atklāta pieteikšanās Ēnu dienai, kas šogad notiks 15. II.
Uzņēmumi, organizācijas un valsts iestādes ir aicinātas pieteikt dažādu profesiju darbiniekus, kas šajā dienā iepazīstinātu skolēnus ar savu profesionālo ikdienu. Projektu rīko Biznesa izglītības biedrība Junior Achievement-Young Enterprise Latvija sadarbībā ar Swedbank.
Liepājas «Spēlmanis» Ventspilī
Janvāra trešajā svētdienā izmantoju izdevību kopā ar Dundagas pensionāriem aizbraukt uz «Jūras vārtiem», lai noskatītos Valda Lūriņa no Aleksandra Čaka dzejas klucīšiem būvēto izrādi ar leģendāro nosaukumu «Spēlē, Spēlmani!».
Piederu tiem, kas pagājušā gadsimta 70. gados laimējās redzēt Pētera Pētersona izcilo iestudējumu Jaunatnes teātrī ar Imantu Skrastiņu galvenajā lomā. Pieredze mācījusi, ka tādos gadījumos nevajag gribēt šodienā ieraudzīt pagājības spoguli. Tomēr pilnīgi precīzi aizgūtais nosaukums ziņkārei uzpūta liesmu. Kā sasauksies divi skatuves darbi, kuru pirmiestudējumus šķir teju 40 gadu?
Režisoram un aktieru ansamblim ir veicies radīt jaunu, patstāvīgu mākslas darbu, kas tomēr pasveicina 1972. gada iestudējumu. Kas vieno? Pat Čaks un fragmenti no poēmas par Spēlmani, Umurkumura, strēlnieku un trepju motīvs, Imanta Kalniņa melodijas, «Liepas satumst…» un «Miglā asaro logs…».. Tās — tiešās saiknes. Tad netiešākas. Pirmajā Spēlmanī Pētersona ģeniāls uzminējums bija līdztekus Dzejniekam radīt četrus viņa dzejas metrus, un aiz cieņas pret bijušo teātri man gribas nosaukt to atveidotājus: Aleksandrs Maizuks, Jānis Vītoliņš, Andris Mekšs un Edgars Liepiņš, savukārt Eduards Treimanis izspēlēja Spēlmani. Jauniestudējumā arī it pārliecinoši darbojas četrotne, tikai viens no tās aktiera Kaspara Kārkliņa priekšnesumā ir pats Čaks. Jauka, mīļa mākslinieciska paralēle ar pirmo «Spēlmani». Un tad vēl vairākas režisoriskas pērlītes. Vispirms jau ģeniāli vienkāršs sākums: skolotāja mūsdienu jauniešiem skaidro vielu — Čaku. Tipiska skolotāja, tipiska klase ar vienu teicamnieci un čalīšiem, kas nezina neko… Un tad — pārlēciens uz īsto izrādi. Pavisam čakiski tas notiek otrā cēliena sākumā, kad mūsdienu jaunieši Čaku norepo. Čaks rullē!
«Spēlmanis» jau pats par sevi ir misticisma pilns gabals ar masku valkāšanu un mainīšanu, un labs Lūriņa atradums ir divējādā abu leģendāro dziesmu izspēle. Īpaši pie sirds gāja «Liepas satumst…»: pirmoreiz daži pantiņi ierasti liriskajā noskaņā, vēlāk — izspēlējot kā farsu, kā ģimenes skandālu. Savukārt ar «Miglā asaro…» notiek otrādi — vispirms īsa, brutāla krogus versija, pēc tam, jau finālā — ar smeldzi un patosu, turklāt veiksmīgi uzsverot priekšpēdējo pantu un ilgas…
Vēl pieminamas dažas citas izdošanās: Čaplina tēls, Marseljēzas motīvs, velorati jeb varbūt ķerra kā ormaņa kulba — atkal Čaks ir zirgā! Turklāt visa izrāde pārliecinoši atklāj ansambļa saliedētību, un tas nav brīnums, jo lielākā daļa dalībnieku ir vakardienas studenti, Liepājas visjaunākais iesaukums.
Jauki ievirzītās izrādes beigu daļa sarūgtināja. Spilgti teatrālā uzvedumā ir liels risks iepludināt dokumentālismu. Mildas Grīnfeldes nu jau labi zināmās atmiņas un pats Grīnfeldes tēls Anitas Kvālas raudulīgajā atveidojumā likās kā no citas operas. Salūst arī izrādes ritms, kļūstot gaudens. Man iešāvās prātā doma: varbūt dzejnieka dzīves traģisko posmu arī vajadzēja atainot ar viņa paša dzejas palīdzību, aizņemoties idejas no krājumiem «Patrioti» un «Zem cēlās zvaigznes»?
Par laimi, izrādes finālā aktieri vēlreiz atkārtoja Čaka dzeju, nocitējot izrādes krāšņākos fragmentus, acīmredzot režisoram pašam nojaušot, ka ar pliku dokumentālismu beigt nedrīkst. Un «Miglā asaro logs…» finālā kā apliecinoša izskaņa.
Paldies Ainai Šleinerei par negurstošo prieku iepazīstināt ar teātra mākslu pensionārus un arī tos, kam, iespējams, pensija nekad nespīdēs!
Alnis Auziņš
Izstāde «Zudusī darbīgā Latvija»
Dundagas bibliotēkā līdz 29. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas ceļojošā izstāde «Zudusī darbīgā Latvija».
Izstāde stāsta par dažādu vēsturisku notikumu un cilvēku nesaimnieciskas darbības zaudētiem, iznīcinātiem vai pārveidotiem objektiem un vērtībām Latvijas tautsaimniecībā un infrastruktūrā no 19. gs. beigām līdz 2. pasaules karam.
Ruta Emerberga
«Nulles» deklarācijas
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Talsu klientu apkalpošanas centrs Talsos, Kareivju ielā 7, 20. un 24.februārī plkst. 10.00 un 27.februārī plkst. 17.00 rīko bezmaksas seminārus par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu.
Mantiskā stāvokļa deklarācijas būs jāiesniedz no 2012.gada 1. marta līdz 1. jūnijam.
Lūgums iepriekš pieteikties. Informācija saņemama pa tālruņiem: 63291496 vai 63291497.
Arvīds Dailidovičs,
VID Nodokļu pārvaldes Talsu klientu apkalpošanas centra Klientu apkalpošanas nodaļas
galvenais nodokļu inspektors
tālrunis 63291497
Arvids.Dailidovics@vid.gov.lv
Latvijā ir Eiropas vidus un sirds
Līvu krastā un Kolkā ir kaut kas netverams, skaists un ļoti patiess — tā par Ziemeļkurzemes piekrasti saka Jānis Dambītis. Dzimis un audzis Rīgā, Jānis jau vairākus gadus par savas ģimenes atpūtas un atjaunotnes vietu sauc Kolku, ko uzskata par Eiropas sirdi un vidu. Intervijā portālam TVNET viņš Kolku dēvē par unikālu sastapšanās vietu, kur saplūst jūras, daba un cilvēki.
Veltījums Edītei Piafai
7. II plkst. 19.00 Dundagas pilī izcilajai franču dziedātājai Edītei Piafai veltīta koncertprogramma.
«Laimes kalngalus sasniegusī un zaudējumu bezdibeņos kritusī, — bezgala dziļi un patiesi, skaudri un sāpīgi savu dzīves ceļu iezīmē mazā parīziete, saukta par zvirbulēnu». Tā kāds rakstījis par izcilo franču dziedātāju Edīti Piafu.
Kopā ar viņu atmiņās būt, vēlreiz sadzirdēt dziesmas, kas uzārda dvēseli, varēs ikviens, noklausoties koncertprogrammu «Edīte Piafa. Atmiņu nakts».
Piafas lomā Latvijas Nacionālās operas spožais soprāns Kristīne Gailīte. Kopā ar Piafu uz skatuves būs mūziķi ar krāšņo un savdabīgo tembru instrumentiem: vijoli (Indulis Cintiņš), akordeonu (Jūlija Skipore) un kontrabasu (Viktors Veļičko). Visu programmu kopā savīs muzikoloģes Karinas Bērziņas stāstījums.
Biļešu cena Ls 3. Biļešu iepriekšpārdošanā Dundagas pilī vai piesakot pa telefonu 22021270.
