Satura rādītājs
Ziņas
2012. gada februāra pirmajā «Dundadzniekā» lasiet...
- Pozitīvi, atklāti, radoši. Īsāk sakot, PAR!
- Ieņēmumi, izdevumi un mēs pa vidu. Jaunais pašvaldības budžets finanšu speciālistes un izpilddirektora skaidrojumā.
- Valentīndiena, «cāļi», «gaiļi», žurnāla «Stella» stiliste, gleznu izstāde, teātra sports un tālākā perspektīvā — izrāde ar neatkārtojamo Zani Daudziņu galvenajā lomā. Kā redzams, mutuļojoša kultūras un izklaides dzīve mūsu inteliģentajā novadā.
- Vismaz divreiz dienā uz «Pastniekiem»! Kolkā beidzot ir bankomāts, un tas ir jādarbina!
- Tauta ir neprognozējama… Nedaudz mūsējais (pa vasarām) politologs Juris Dreifelds ar franču akcentu par tautas nobalsošanu, kompromisu, korupciju un tautiešu mājupceļu.
- Cilvēkiem svarīgākas ir saimnieciskās lietas. Deputāte Benita Ose par kolčiņiem, duņdžiņiem, nebijušo trešo spēku un atbildību nodokļu maksātāju priekšā.
- Vecāmāte dusmās sauc: «Te tokš ir tas dumps par daudz!» Ieskats vidusskolas 2. un 3. klases audzēkņu jaunradē.
- Gan Krimuldā, gan Talsos. Spriež, lemj, līdzdarbojas un bagātinās novada kultūras dzīves vadītāji.
- Uz augstākiem balstiem izvietos 110 kV un 330 kV līnijas. Rekonstruēs elektropārvades līnijas.
No 9. februāra vaicājiet pēc «Dundadznieka» novada veikalos.
Vai abonējiet to pastā!
Vēlāk varat «Dundadznieku» izlasīt arī internetā.
Vēlēšanu iecirkņi tautas nobalsošanā
Dundagas novadā darbojas 5 vēlēšanu iecirkņi.
| Vēlēšanu iecirknis | Adrese | Tālrunis |
|---|---|---|
| Dundagas Nr. 833 | Pils iela 14, Dundaga | 29421938 |
| Mazirbes Nr. 834 | Mazirbes internātskola | 26535221 |
| Vīdales Nr. 835 | «Vīdales skola», Vīdale | 63254309 |
| Kaļķu Nr. 836 | «Vārpnieki», Kaļķi | 63200897 |
| Kolkas Nr. 840 | Kolkas tautas nams | 29174294 |
To darba laiki ir:
| 8.februārī | 8.00 – 12.00 |
| 9.februārī | 13.00– 17.00 |
| 10.februārī | 8.00 – 12.00 |
| 11.februārī | 9.00 – 13.00 |
| 12.februārī | 9.00 – 13.00 |
| 13.februārī | 8.00 – 12.00 |
| 14.februārī | 13.00– 17.00 |
| 15.februārī | 8.00 – 12.00 |
| 16.februārī | 13.00– 17.00 |
| 17.februārī | 13.00– 17.00 |
| 18.februārī | 7.00 – 22.00 |
Dundagas novada vēlēšanu komisija atrodas Dundagas novada domes ēkā, Pils ielā 5 – 1, Dundagā. Mobilais tālrunis: 26342122.
Slimnīca cīnās par lielāku finansējumu
Latvijas slimnīcas beidzot saņēmušas līguma projektu šim gadam. Kurzemes slimnīcas, to skaitā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, savā nostājā ir vienotas — šādu līgumu parakstīt nevar, jo ar piešķirto finansējumu neiztiks.
Savā līgumā slimnīcas ir ieraudzījušas, ka šogad būs jāārstē vairāk pacientu, bet finansējums šim mērķim būs mazāks. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece atklāj, ka mūsu slimnīcai aina ir šāda: saskaņā ar līgumu Ventspils slimnīcai kopā ar Talsu filiāli pagājušajā gadā bija jāārstē 7500 pacientu, bet faktiski ir ārstēti 9964. Šogad līgumā noteiktais ārstējamo skaits ir 10 350, bet finansējuma palicis tikpat, cik par 7500 pacientiem. Tas panākts, matemātiski samazinot tarifu terapijas profila pacientu, tao skaitā reanimācijas, ārstēšanai no 244 uz 115 latiem par pacientu. Tātad finansējums vienam terapeitiskajam pacientam samazināts uz pusi, un tas esot absolūti nepietiekams, lai izārstētu slimnieku. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana — vidēji 1200 latu. Bet valsts par to taisās maksāt tikai 115 latu.
«Nav skaidrs, ko valsts ir domājusi un vai ir definējusi, kas par šādām izmaksām slimnīcai būtu jānodrošina. Uz šiem jautājumiem ierēdņiem atbildes nav, tik vien, ka nav finansējuma veselības aprūpei», neizpratnē ir Siliniece.
Ņemot vērā, ka stacionāra izmaksas ir ļoti augstas, jau vairākus gadus veselības aprūpē mainās uzsvars no diennakts stacionārās palīdzības uz ambulatoro. Taču vismaz visām trim Kurzemes slimnīcām ambulatorais finansējums šogad ievērojami samazināts gan diagnostikas izmeklējumiem, gan arī dienas stacionārajai palīdzībai. Tas nonāk zināmās pretrunās ar Veselības ministrijas pausto, ka pacientiem, kam nav nepieciešams diennakts stacionārs, palīdzība jāsniedz ambulatori. «Finansējuma samazinājums nozīmē, ka dienā varēs veikt vēl mazāku izmeklējumu skaitu nekā līdz šim, gaidīšanas rindas veidosies garākas un pieaugs iedzīvotāju neapmierinātība», raizējas slimnīcas vadītāja.
Siliniece uzsver, ka pagaidām satraukumam nav pamata, — slimnīca šobrīd strādā bez izmaiņām, ārstniecisko palīdzību sniedz līdzšinējā apjomā. «Mēs turpinām strādāt uz iekšējo rezervju rēķina un ticam, ka valsts tomēr atradīs papildu finansējumu slimnīcu vajadzībām». Lai to panāktu, slimnīcu vadītājiem priekšā ir smagas sarunas ar Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas pārstāvjiem.
Kristīna Bidzāne, SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» valdes locekle
Kolkā ir bankomāts!
Kopš 3. II «Pastnieku» mājās darbojas valsts akciju sabiedrības «Hipotēku un zemes banka» bankomāts.
Kolcinieki sen ilgojās pēc bankomāta. Problēmu atrisināt bija sarežģīti, jo banku mērķis ir gūt labumu no bankomāta darbības. Tas nozīmē, ka bankomāta transakciju skaitam ir jābūt pietiekami lielam, lai bankai to atmaksātos uzturēt. Par bankomāta uzstādīšanu ar daudzām bankām tika runāts jau sen, tagad ir izdevies panākt vienošanos ar Hipotēku banku.
Varētu teikt — beidzot! Taču der ielāgot vienu patiesību. Lai sarūpētais bankomāts Kolkā strādātu ilgi un laimīgi, banka grib redzēt, ka tas tiešām mums ir vajadzīgs. To varam pierādīt, bankomātu aktīvi izmantojot. Hipotēku bankā esmu noskaidrojis, kuru banku kartes bankomātā apkalpo bez komisijas maksas, un tās ir Hipotēku banka, SEB, Nordea, Citadele un Rietumu banka. Citiem banku karšu īpašniekiem ir jānoskaidro, kāda ir komisijas maksa par skaidrās naudas izņemšanu no šī bankomāta.
Paldies visiem pašvaldībā strādājošiem darbiniekiem, kas bija iesaistījušies bankomāta ieviešanā un uzstādīšanā! Tālākais ir atkarīgs no jums — kolciniekiem.
Mareks Griciks, izpilddirektors
Sacensības galda spēlēs
11. II Dundagas pilī no plkst. 10.00 sacensības galda spēlēs:
- šautriņu mešanā,
- šaušanā ar pneimatisko šauteni,
- datorspēlē uz deju paliktņa,
- dambretē,
- dambretē uz atdošanu,
- galda hokejā,
- šahā.
Dalībnieki var pieteikties no plkst. 9.00 līdz 9.50.
Dalības maksa Ls 0,50 par katru sporta veidu.
Ābeču svētkos
31. I pirmklasnieki kopā ar audzinātājām Džeilu Dzalbi, Birutu Kinčiusu un mūzikas skolotāju Sandru Cirveli svinēja Ābeču svētkus.
 |  |  |
 |
Pirmklasnieki tiem bija gatavojušies — par to liecināja skaistā ābeču izstāde un skolēnu uzstāšanās. Kad ābece apgūta, katrs pirmklasnieks to izdaiļo, kā vien vēlas. Arī šajā izstādē vairāku ābeču vākus rotāja zīmētas vai no aplikācijām veidotas smaidīgas sejas, tādējādi šīs grāmatas cilvēciskojot. Īpaši izcēlās kāda salocīta ābece, kas bija novietota vertikāli un kurai bija mandarīna galva ar priecīgu seju un konfekšu rokas.
Svētki notika mūzikas kabinetā, un pirmklasnieku priekšnesumus uzmanīgi vēroja viņu mīļākās rotaļlietas, pārsvarā mīksti un pūkaini suņi, lāči un zaķi. Taču starp tiem pamanīju arī pa kādai mašīnai. Pirmklasnieki uzstājās no sirds: gan dziedāja, gan raksturoja dažus burtus, tos rādīdami citiem un veidodami vārdus. Viņi tika galā arī ar uzdevumu, pa burtam nosaucot skolotājas B. Kinčiusas izteiktos vārdus, tādējādi nopelnot iespēju izspēlēt «Sēdošo spēli». Skolotājas sauca darbības vārdus, kas sākās ar burtu «s», un pirmklasnieki šīs darbības attēloja: sēdēja, stāvēja, smaidīja, smējās, sanēja, sauļojās un sildīja. Grūtāk klājās, saprotot, kā pašiem sastāties, lai izveidotu skolotājas B. Kinčiusas nosauktos drukātos burtus, taču arī to skolēni paveica. Te nozīmīga bija spēja vienoties par vadītāju un uzticēties viņam, nevis katram pašam gribēt vadīt pārējos.
Visus gaidīja pārsteigums — Burtu meitiņas jeb nomaskējušās skolotājas Vēsmas Frišenfeldes ierašanās. Krāsaina, ar lentām matos un burtiņiem pa visu apģērbu, viņa pārbaudīja, vai bērni tiešām pazīst burtus, un katram uzdāvināja sertifikātu, kas apliecināja, ka audzēknis izmācījies visus burtus, prot tos uzrakstīt un salasīt kopā. Pirmklasnieks Elvis Engelbergs pat zināja, kas ir sertifikāts!
Noslēgumā pirmklasnieki kopā ar skolotāju S. Cirveli gāja skolēnu iemīļotākajās rotaļās — «Piķamice» un «Bugi, bugi».
Aprunājoties ar 1. klašu skolēniem, noskaidroju, ka Ābeču svētki viņiem gājusi pie sirds. To jau varēja pamanīt arī pasākumā. 1.a klases skolēni Megija Helēna Bandere un E. Engelbergs ļoti priecājās par iespēju svētkos dziedāt, Megijai Helēnai vissaistošākā šķita «Sēdošā rotaļa», bet Elvim — «Bugi, bugi». 1.b klases skolniekiem Annijai Paulai Heibergai un Arnoldam Bergmanim vislabāk patika ābeču izstāde un noslēguma rotaļas. Annijai Paulai būtiski likās saņemt arī sertifikātu.
Ābeču svētki ir beigušies, tagad pienācis laiks nopietnai lasīšanai. Lai visiem pirmklasniekiem prieks atklāt valdzinošo grāmatu pasauli!
Diānas Siliņas teksts un foto
Rekonstruēs elektropārvades līnijas
Dundagas novada dome 26.01.2012. sēdē ir pieņēmusi lēmumu Nr. 1 2. § Par elektropārvades tīklu savienojuma «Kurzemes loks» 2. posma rekonstrukcijas paredzētās darbības akceptēšanu.
Elektropārvades tīklu savienojuma «Kurzemes loks» 2. posma Dundaga – Talsi – Kandava – Tume rekonstruējamā posma garums ir aptuveni 90 km. Apmēram 58 km garā posmā no Dundagas līdz Kandavai (Kandavas stacija) paredzēts rekonstruēt esošo 110 kV elektropārvades līniju, pastiprinot to ar 330 kV līniju, t.i., pa esošās 110 kV elektropārvades līnijas trasi uz vieniem (kopējiem), augstākiem balstiem izvietot 110 kV un 330 kV līnijas, nedaudz trasi paplašinot.
Projekts «Kurzemes loks» ir viens no tiem, kas iekļauts Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plānā un kura īstenošana ir būtiska Baltijas elektroenerģijas tirgus attīstībai un enerģētiskās drošības paaugstināšanai. Līdz 2018. gadam plānots izveidot zemūdens elektrisko savienojumu Baltija – Zviedrija, savukārt izpētes stadijā ir Latvijas – Igaunijas starpsavienojuma izveide, kura izbūve plānota līdz 2020. gadam.
Jaunizveidotie starpsavienojumi ievērojami uzlabos visas Baltijas elektroapgādes drošumu normālā un līniju remonta režīmā un avāriju gadījumos. Kurzemes 330 kV elektropārvades tīkls ir šo starpsavienojumu neatņemama sastāvdaļa. Līdz 2013. gadam Baltijas valstīs plānots atvērt elektroenerģijas tirgu. Tā nodrošināšanai jāizveido drošs tranzīta koridors, kurā Kurzemes 330 kV pārvades tīkls pārvadīs ievērojamu daļu tranzīta enerģijas.
Iepazīties ar domes lēmumu, ietekmes uz vidi novērtējumu un citiem dokumentiem iespējams Dundagas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļā, Pils ielā 14, Dundagā.
Lauris Laicāns, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs
Popiela Kolkas skolā
27. I Kolkas pamatskolā pēc ilgāka pārtraukuma skolēni atkal varēja piedalīties vienā no gada nozīmīgākajiem un svarīgākajiem pasākumiem — Popielā.
 |  |  |
 |  |
Gatavošanās bija nopietna, gana spraiga un reizē arī jautra, bet rezultāts sagādāja gandarījumu visiem — dalībniekiem, skatītājiem un žūrijai. Priekšnesumu nebija daudz, toties bija pārstāvēti visdažādākie izpildītāji un žanri — duets «Sandra», «OKartes» skatuves jauniešu grupa «Jātnieki», «Labvēlīgais Tips», 2011. gada ārzemju podziesmas un deju stils «Hard bass»!
Žūrija nolēma, ka pārstāvēt Kolkas skolu Rojas Popielas pasākumā 4. II godam spēs visa 4. klase, 5. klases kvartets, 7. un 8. klases zēnu deju grupa un meitenes.
Liels paldies par iespēju uz Roju doties ar autobusu SIA «Līcis 93» ceha vadītājai Regīnai Rūmniecei!
Dzintra Tauniņa, Kolkas pamatskolas ārpusklases darba vadītāja
Ūdenssaimniecības projekta otrā kārta
Stāsta projekta «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība» Dundagā vadītājs Guntis Kārklevalks.
Uzziņai
Dundagas centrā rekonstruēs 5775 m ūdensvadu tīklus, par 4065 m paplašinās un par 2502 m rekonstruēs kanalizācijas tīklus.
Aptuvenais pieejamais finansējums ir miljons latu — 85% no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda, 10% no mūsu pašvaldības, 5% no valsts.
— Pie labā dzeramā ūdens, kas bija liels ieguvums no ūdenssaimniecības projekta pirmās kārtas, dundadznieki jau pieraduši. Ko dos otrā kārta, kādu teritoriju aptvers ūdensvadu un kanalizācijas tīkla rekonstrukcija un atjaunošana?
— Darbi aptvers Brīvības, Saules, Upes un Puķu ielas un privātmāju rajonu, kas ietver Meža, Uzvaras, Liepu, Bērzu, Lauku, Krišjāņa Barona un Andreja Upīša ielu. Tur rekonstruēs vecos ūdensvadus. Vecos, pagājušā gadsimta 80. gados būvētos ūdensvadus nomainīs pret jauniem — plastmasas. Ūdens kļūs vēl labāks, vēl retāk ūdensvadi plīsīs.
Kanalizācijas tīkls paplašināsies tā saucamajā MRS rajonā, pa Brīvības ielu līdz Puķu ielai. Upes un Saules ielas rajonā nav bijusi centralizēta kanalizācija, līdz šim tur galvenokārt izmanto septiķus. Kanalizācijas tīkls virzīsies pa Pils ielu līdz tautas namam un vēl mazliet tālāk. Pabeidzot projektu, arī «Līkā muiža» un pils būs pieslēgta kanalizācijas tīklam. Līdz šim laikam tur ir izsmeļamas bedres.
Rekonstruēs kanalizācijas tīklu starp Talsu, Maija un Saules ielu. Darbi aptvers arī Dakterleju, kur rekonstruēs ūdensvadu un ierīkos kanalizāciju. Tad Dundagas centrs būs aptverts.
— Dakterlejas avotiņš paliks romantikai un tūristu pievilināšanai?
— Tā varētu teikt. Kopš pabeigta ūdenssaimniecības projekta pirmā kārta, vairs nedzirdam iedzīvotājos sūdzamies par sliktu ūdeni. Par to ir prieks.
— Kas jau ir padarīts? Kāda būs projekta turpmākā gaita?
— Pēc iepirkumu procedūras ir noslēgts līgums ar SIA «Firma L4», un pašlaik tās speciālisti projektē. Līgumu noslēdzām vēlā rudenī, bet ziemas kavēšanās ļāva līdz jaunajam gadam topogrāfiski uzmērīt apmēram 15 ha teritorijas, kur paredzēts rekonstruēt vai izbūvēt no jauna ūdensvadu un kanalizācijas tīklus.
Tagad jau tapuši pirmie rasējumi un arī pirmā saskaņošana starp pasūtītāju un projektētāju. Saskaņot paredzamos darbus ar valsts akciju sabiedrību «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) nav viegli un nebūs viegli. LVC iebilst, ka ūdensvadu izbūve skartu ceļu joslu. Stāvokli vēl sarežģī tas, ka «Lattelecom» un «Latvenergo» paguvuši savus tīklus izbūvēt pirms mums, un arī viņi ir paredzējuši aizsargjoslu saviem tīkliem. Brīvības ielā un Andreja Upīša ielā būs visgrūtāk saskaņot mūsu vēlmes ar LVC. Centīsimies pierādīt savu patiesību un dabūt atļauju būvēt kaut vai pa ceļa malu vai pa grāvi. Protams, nebūtu prāta darbs uzlauzt asfaltu Brīvības ielā, kur tas samērā nesen ieklāts. Toties Andreja Upīša iela ir visai sliktā stāvokli, ir izskalojumi pie kontrolakām, asfalts ir ieliecies, tāpēc būtu pat labi, ka pēc mūsu darbiem vismaz daļēji šīs ielas segumu varētu atjaunot. Pārsvarā jau cenšamies projektēt pa pašvaldības zemēm vai pašvaldībai piekrītošām zemēm.
— Kad darbus paredzēts pabeigt?
— Līdz marta beigām jāpabeidz projektēt, tad jāizsludina būvniecības darbu iepirkums, lai vasarā sāktu būvniecību.
— Vai ar otro kārtu lielie darbi beigsies?
— Kādu laiku — jā. Tālākā nākotnē varbūt paplašināsim ūdensvada un kanalizācijas tīklu Jaundundagas virzienā pa 1905. gada ielu un pa Priedaines ielu «Tūļu» virzienā. Pēc kāda laika, kad būs pieejami jauni ES fondu līdzekļi, būs jāsāk domāt par notekūdeņu attīrīšanas stacijas rekonstrukciju.
Uzklausīja Alnis Auziņš
   |
Līdzfinansē Eiropas Savienība.
Ieguldījums tavā nākotnē.
4. februāris — Pasaules pretvēža diena
Pasaules pretvēža dienas mērķis kā katru gadu ir veicināt iedzīvotāju izpratni un zināšanas par onkoloģiskām saslimšanām, onkoloģisko slimību profilaksi, laicīgu to atklāšanu un ārstēšanas uzsākšanu.
Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, saslimstība un mirstība no ļaundabīgiem audzējiem ir augsta. Kopējie saslimstības rādītāji Latvijā būtiski neatšķiras no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, izņemot plaušu vēzi, bet mirstības rādītāji ir augstāki. Katru gadu pieaug pacientu skaits, kam vēzi diagnosticē pirmo reizi mūžā. Vīrieši biežāk slimo ar plaušu vēzi, prostatas vēzi, kolorektālo (zarnu) vēzi, bet sievietes — ar krūts vēzi, kolorektālo vēzi, ādas vēzi un dzemdes kakla vēzi. Tāpat Latvijā ir liels primāri ielaisto vizuālo lokalizāciju — mutes dobuma, ādas, krūts, dzemdes kakla, taisnās zarnas — audzēju īpatsvars. Aptuveni ceturtā daļa atklāto vēža gadījumu ir III un IV stadijā, tātad novēloti atklāti. Nāves cēloņu struktūrā ļaundabīgie audzēji jau ilgāku laiku ieņem otro vietu aiz sirds un asinsvadu slimībām. Vīriešu mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem ir augstāka nekā sievietēm.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm vairāk nekā trešdaļu ļaundabīgo audzēju ir iespējams novērst, ievērojot veselīga dzīvesveida principus, mazāk lietojot atkarību izraisošās vielas — ierobežojot alkoholu un smēķēšanu, ēdot veselīgu ēdienu un regulāri piekopjot fiziskās nodarbības. Būtisku lomu ļaundabīgo audzēju novēršanā un laicīgā atklāšanā ir regulārām profilaktiskajām apskatēm un ārsta apmeklējumiem .
Kopš 2009. gada Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta programma, lai laikus atklātu krūts, dzemdes kakla un kolorektālo vēzi. Iedzīvotāju atsaucība nav apmierinoša, tomēr pakāpeniski apmeklētība pieaug. 2011. gadā šajā programmā 36,2% sievietes no kopējā uzaicināto sieviešu skaita veikušas izmeklējumus krūts vēzim, bet 38,5% sievietes — dzemdes kakla vēzim. Visniecīgākais aptveres rādītājs ir kolorektālā vēža valsts apmaksātajā savlaicīgas atklāšanas programmā (tikai 6%–7% no aptuveni 800 000 cilvēku lielās riska grupas).
Pasaules pretvēža dienā Veselības ministrija sadarbībā ar onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību «Dzīvības koks» 2. II plkst. 11.00 Latvijas Onkoloģijas centra telpās rīko preses konferenci. Tajā iepazīstinās ar biedrības «Dzīvības koks» veidoto video, kas vēsta, cik svarīgi ir savlaicīga vēža atklāšanas programma. Preses konferencē prezentēs arī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu par sabiedrības informētību par šo programmu. Tāpat klātesošos iepazīstinās ar šīs programmas rezultātiem 2011. gadā, un interesenti varēs iepazīties ar Dr. hab. med. Daces Baltiņas grāmatu par krūts vēzi «Jums ir krūts vēzis? Parunāsim par to».
Pasaules pretvēža dienā Veselības ministrija atgādina iedzīvotājiem, cik svarīgi ir laikus diagnosticēt ļaundabīgos audzējus, un aicina Latvijas iedzīvotājus rūpēties par savu veselību, apmeklēt ārstu un veikt šādus valsts apmaksātus izmeklējumus:
- sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem — dzemdes kakla vēža pārbaude reizi trijos gados;
- sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem — krūts dziedzeru mammogrāfijas pārbaude reizi divos gados;
- iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem — zarnu vēža pārbaude reizi gadā, par pārbaudes iespējām jautājot ģimenes ārstam.
Papildinformācija par valsts apmaksāto vēža savlaicīgas atklāšanas programmu un izmeklējumu veikšanas iespējām, zvanot uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) informatīvo bezmaksas tālruni 80001234, kā arī interneta vietnē www.vmnvd.gov.lv
Papildinformācijai informatīvie bukleti «Kā pasargāt sevi no dzemdes kakla vēža», «Kā pasargāt sevi no krūts vēža» un «Kā pasargāt sevi no kolorektālā jeb zarnu vēža».
