Satura rādītājs
Ziņas
Grāmatu tirdziņš Dundagas bibliotēkā
9. XII Dundagas bibliotēkā no plkst. 11.00 līdz 12.00 pārdos dažādu izdevniecību grāmatas par vairumtirdzniecības cenām.
Pārbaudīs sirēnas
Piektdien, 6. XII, plkst. 10.00 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uz trim minūtēm visā Latvijā iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību, kā arī konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu un to centrālās vadības pults darbībā un skaņas signāla dzirdamību.
Trauksmes sirēnas iedarbinās atbilstoši Ministru kabineta (MK) 07.08.2007. noteikumu Nr. 530 «Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība» 17. punktam.
Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un turpmāk rīkoties nevajag. Viesnīcu administrācijai jāinformē ārvalstu klienti par gaidāmo pārbaudi, lai nerastos panika.
Ja iepriekš iedzīvotāji nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tad, izdzirdot sirēnas signālu, jāieslēdz radio vai televīzijas uztvērējs, kur pārraidīs informāciju par iespējamo apdraudējumu un ieteikumus par aizsardzības pasākumiem un rīcību katastrofu un avāriju gadījumos. Trauksmes sirēnas brīdina iedzīvotājus par ārkārtējām situācijām, notikušām dabas vai tehnogēnām katastrofām vai to draudiem.
Sirēnas uzstādītas tā, lai raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, gaisa mitruma un vēja stipruma.
Saskaņā ar MK noteikumiem par «Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību» trauksmes sirēnu gatavību, iedarbinot trauksmes sirēnas uz trim minūtēm, pārbauda ne retāk kā divas reizes gadā — maijā un novembrī. Par trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi ar trauksmes sirēnu iedarbināšanu iedzīvotājus informē plašsaziņas līdzekļos trīs dienas iepriekš un nekavējoties — pēc trauksmes sirēnu ieslēgšanas, informējot, ka pārbauda trauksmes sirēnu gatavību.
Inga Vetere,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece,
tel. 67075871, 26183300
«Multenītes sniegā 2013»
10. XII plkst. 18.00 Kolkas tautas namā filmas vismazākajiem skatītājiem. Ieeja Ls 0,50.
 |  |  |
 |
«Kinopunkts» pašiem mazākajiem kinodraugiem piedāvā jaunāko Latvijā ražoto animācijas filmu programmu «Multenītes sniegā 2013». Animācijas filmas rādīs 100 vietās visā Latvijā. Filmu programmā iekļautas studijas «Atom Art» filmiņas «Kā lupatiņi šūpojās», «Starptautiskā tēva diena»; studijas «Animācijas brigāde» filmiņas «Sārtulis», «Eži un lielpilsēta», «Vāsa», Nila Skapāna plastalīna tehnikā veidotā «Kaķis maisā» un Ingas Prauliņas «Blēņu stāsti par vilkiem». Programmas garums ir stunda – tieši tik, cik mazie skatītāji spēj mierīgi nosēdēt
«Multenītes sniegā» rāda «Kinopunktos» visā valstī filmu izplatīšanas projektā «Latvijas filmu maratons», ko finansē Nacionālais Kino centrs. Seansu norises vietas un laikus skatīt interneta vietnē www.kinopunkts.lv.
Individuālās sacensības galda tenisā
15. XII aicinām galda tenisa cienītājus uz sacensībām Kolkas Tautas nama lielajā zālē.
Dalībnieki var pieteikties sacensību dienā līdz pulksten 10.45, sacensības sākas pulksten 11.00. Ar spēles galdiem nodrošina pašvaldība, raketes un bumbiņas ir jāņem līdzi pašiem.
Lejuplādēt sacensību nolikumu.
Aiga Ūdre
Ciku–caku–caku...
29. XI kolonzālē atklāja ierasto Ziemassvētku izstādi tirdziņu, kas Adventa laikā priecē vietējos un ciemiņus, piepildot pili ar omulīgu pirmssvētku izjūtu. Ja nemaldos, tad jaukā tradīcija dzima pirms 12 gadiem, un, kā jau ierasts, arī šoreiz lielā pārsvarā ir adīti cimdi un zeķes.
Izstādes atklāšanā varējām vērot, vērtēt un iegādāties 28 dalībnieču veikumus, no tām 13 piedalās pirmoreiz, un debitantu — ne iesācēju! — pulka lielākā daļa — kaimiņienes no Tiņģeres. Tā Ritma Zieriņa un Veronika Šlaudere priecē ar rotām, Silvija Paipala — ar apsveikuma kartiņām, bet Dace Zvagule — ar adītiem bēbīšu zābaciņiem, — tas neliels ieskats tiņģernieču pūrā. No neparastākiem darbiem jāpiemin Rūtas Rozes īpatnās grāmatzīmes ar vardīšu un kaķu motīvu un Ilzes Pētersones eglīšu mantiņas — rūķīši. Līdztekus mūsu tradicionālo dalībnieču, Birutas Šenkevicas, Dzintras Jānbergas un Silvas Gulbes, meistarīgajiem adījumiem izstādi kuplināja debitantes Guntas Abajas šalles.
Kā parasti ar labu gaumi izcēlās Lilijas Gleglu Adventa vainagi. Tematisko daudzveidību papildināja Lindas Reimertuses un Elīnas Freipičas rotaslietas, Iras Burlačko, Ritas Rozenbergas un Dzintras Derkevicas zeķes un Elīzas Dambergas glezniņas. Jāpiebilst, ka dažas rokdarbnieces vēl tikai steidza savus darbus pabeigt un bija solījušas papildināt izstādi tuvākajās dienās. Bet izstāde jau ir tāda, kas prasās, lai uz to katrs pats aiziet!
Atklāšanā pateicību visiem, kas netur sveci zem pūra, teica mājasmāte Ruta Bērziņa, un pirmie apmeklētāji tūlīt vēra maciņus, lai iegādātos dāvanas Ziemsvētku vecīša maisam. Pēc tam Ruta visus aicināja uz kopīgu patērzēšanu un pasēdēšanu, baudot smalkmaizītes un siltus dzērienus. Sarunās daiļamata meistares pārsprieda darbu tapšanas knifus, ieskaitot televizora labvēlīgo ietekmi uz zeķu un cimdu adīšanu.
Paldies autorēm, rīkotājām, un lai prieks visiem apmeklētājiem!
Izstāde aplūkojama darba dienās, plkst. 10.00–17.00, līdz pat Zvaigznes dienai.
Alnis Auziņš
Projektu konkurss tūrisma jomā
Lauku atbalsta dienests izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākumam «Tūrisma aktivitāšu veicināšana».
Sludinājuma teksts «Latvijas Vēstnesī».
Plašāka informācija Lauku atbalsta dienesta interneta vietnē.
Ziemas vakars ar Andri Daņiļenko un Vitu Baļčunaiti
Ziemas vakars ar Andri Daņiļenko un Vitu Baļčunaiti
19. XII plkst. 19.00 Kolkas tautas namā uz literāri muzikālu tikšanos «Ziemas vakars» aicina dziedātājs Andris Daņiļenko un dziedošā aktrise Vita Baļčunaite.
Decembra ziemas vakaru omulību rada mīļo cilvēku laba vēlējumi, Ziemassvētku gaidīšanas dziesmas un brīnumaini svētku stāstiņi un dzejoļi, kuru autori — Ojārs Vācietis, Dzidra Rinkule–Zemzare, Māra Cielēna un citi. Koncertā Andra Daņiļenko un Vitas Baļčunaites dziedājumā skanēs Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Elgas Īgenbergas un citu autoru ziemas dziesmas. Kopā ar solistiem pie klavierēm muzicēs talantīgais pianists Anatolijs Livča.
Biļešu iepriekšpārdošana Kolkas pagasta pārvaldē, tautas namā un «Biļešu Paradīzes» kasē. Biļetes cena Ls 3 (€ 4,27).
Skolēnu zīmējumi kalendārā
Ir noslēdzies skolēnu zīmējumu konkurss «Sargāsim Latvijas floru un faunu». Konkursu jau ceturto gadu rīko SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»», lai veicinātu izglītību par vides aizsardzību, aicinātu bērnus un jauniešus rūpēties par dabas resursu saglabāšanu, kā arī radītu interesi par atkritumu lietderīgu apsaimniekošanu un šķirošanu.
Atsaucība ar katru gadu pieaug, un šogad konkursā piedalījās 210 dalībnieku no 31 Piejūras reģiona izglītības iestādes. Pērn nācās vērtēt 97 zīmējumus, bet šoreiz to skaits pārsniedza 210. Dundagas novadu pārstāvēja 32 dalībnieki no visām 4 novada skolām. Vērtēšanas komisijai ļoti grūti nācās izvērtēt iesniegtos darbus, jo nonākt kalendārā bija pelnījuši visi zīmējumi. Jāatzīst, ka zīmējumu kvalitāte ir augusi, un tāpēc uzņēmuma vadība ir izlēmusi papildināt kalendāru ar papildlapām, lai spētu ievietot vairāk zīmējumu.
2014. gada kalendārā septembrī ievietoti Dundagas Mākslas un mūzikas skolas audzēkņu Kristīnes Embergas un Justīnes Bogdanovičas zīmējumi. Savukārt kalendāra vākus rotās Dundagas Mākslas un mūzikas skolas audzēkņu Elīzes Ozoliņas zīmējums «Slīteres karalis» un Elēnas Ozoliņas zīmējums «Slīteres pļava ziedos». Kalendāra papildu atvērumos ietverti dundadznieku Kristīnes Embergas, Ineses Kuzminas, Emīlijas Jaunbirzes un Māras Apines darbi.
 |  |  |
 |  |  |
 |
Diemžēl kalendārā nevarējām ievietot visu izglītības iestāžu skolēnu iesniegtos zīmējumus, bet kalendārus balvā saņems visi skolēni, kas piedalījušies konkursā. AAS «Piejūra» pateicas pedagogiem un skolēniem par piedalīšanos zīmējumu konkursā.
Inga Priede,
SIA «AAS «Piejūra»» sabiedrisko attiecību speciāliste
Raksts īsināts. Pilnu preses paziņojumu lasiet «AAS «Piejūra» vietnē.
Koncerts Rojā
23. XII plkst. 18.00 Rojas kultūras centrā skanēs koncerts «Pie tavas sirds».
Klausītājus vienlaikus gaida skaista mūzika un īstas, patiesas jūtas — bez ārišķības un izlikšanās, jo koncertprogrammā apvienojušies brīnišķīgi mūziķi: Latvijas Nacionālās operas spožā soliste Evita Zālīte, grupas «Pērkons» līdere, tautas Atmodas simbols Ieva Akuratere un stilistikā neierobežotais liriskais tenors Ingus Pētersons. Par instrumentālo pavadījumu gādās atraktīvā folkmūziķe un ģitāriste Ilze Grunte, kā arī virtuozais pianists Madars Kalniņš.
«Pie klausītājiem nāksim ar atvērtu sirdi — kā bērni», atklāj Evita Zālīte. «Laikā, kad visi savos darbos esam izsmelti un noskrējušies, apstāšanās un miers ir labākā dāvana. Tieši tāds arī būs šis koncerts, kas mudinās apstāties un paklusēt, dāvājot sev Ziemassvētku mieru un gatavību piedzīvot brīnumu», uzsver Ieva Akuratere.
Visi mākslinieki ir vienisprātis: koncertprogrammā skanēs tas, ko klausītājs Ziemassvētku laikā ilgojas dzirdēt visvairāk. Pirmkārt, tās būs tradicionālās Ziemassvētku dziesmas, mūzikas klasiķu darbi, kā arī Ievas Akurateres un Jāņa Lūsēna oriģinālmūzika, turklāt silti sapņainas džeza noskaņas programmai piešķirs Madara Kalniņa aranžējumi.
Ieejas maksa — Ls 5. Biļetes uz koncertiem jau nopērkamas www.bilesuparadize un Rojas kultūras centrā. Rezervēt varat, zvanot uz Rojas kultūras centru pa tālruni 63232282, pieņemam arī kolektīvu pieteikumus.
Uz tikšanos!
Ciemos durbenieki
27. XI Dundagā viesojās Durbes novada domes priekšsēdētājs Jānis Ruško, izpilddirektors Vilnis Kārkliņš un Durbes vidusskolas direktore Kristīne Bruzule.
Ar viesiem aprunājos pēc tam, kad viņi «Līkās muižas» zālē bija tikušies ar mūsu novada vadītāju Gunāru Laicānu, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāju Lauri Laicānu un Kancelejas vadītāju Sandru Kokoreviču un L. Laicāns īsumā bija iepazīstinājis ar mūsu novada teritoriālo sadalījumu un iedzīvotāju skaitu, kā arī bija atbildēts uz ciemiņu jautājumiem. Vēlāk Saimnieciskā dienesta vadītāja Andra Kojro pavadībā durbenieki aplūkoja arī remontdarbus Dundagas vidusskolā. Bet pa vidu sarunā ar viņiem mēģināju noskaidrot vizītes nolūku un vēl dažus citus jautājumus.
Interesanti, ka J. Ruško uz dzīvi Durbē pārcēlies pirms pāris gadiem, bet šī gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par deputātu un kļuvis arī par domes priekšsēdētāju. Gandrīz neiespējami iedomāties, ka tā varētu notikt mūspusē! J. Ruško gan ir pašvaldības vadītāja pieredze, jo ilgi bijis Rīgas apriņķa padomes priekšsēdētājs.
Viņš pastāstīja, ka Durbes vidusskolai aktuāli ir remontdarbi, tāpēc trijatā braukuši uz Laucienu apskatīties, kā tur izremontēta skola. Pa ceļam bijis Dundagas novads, kas diezgan līdzīgs viņu novadam un kur vidusskolā veikti remontdarbi. Vēlējušies izprast, kā tie notikuši, lai nepieļautu kļūdas, renovējot Durbes vidusskolu.
K. Bruzule sacīja, ka pašlaik viņas vadītajā iestādē mācās 183 audzēkņi. Vidusskolā nav ne 10., ne 11. klases. Divpadsmitajā klasē mācās 18 skolēnu. Novadā vēl ir Dunalkas pamatskola. Likvidēta Vecpils pamatskola, kur pēdējā gadā bijuši 38 skolēni, un Rāmavas pamatskola.
Jautāts par lielākajām problēmām novadā, J. Ruško vispirms nosauca daudzus grantētos valsts ceļus. Pa tiem no blakus novados esošajiem grants karjeriem lielās, smagās mašīnas pārvadā kravas. Ceļi būvēti pagājušā gadsimta sākumā vai vēl agrāk un neiztur slodzi. Lieltonnāžu tehnika izspiež ceļa klājumu uz sāniem un tie zaudē grāvjus. Kā problēmu V. Kārkliņš pieminēja, ka daudzdzīvokļu mājās ir tukši kādi divdesmit trīsdesmit dzīvokļi. Gluži pretēji kā mums, kam trūkst dzīvojamā fonda! Izpilddirektors sacīja, ka mājas atrodas skaistā vietā un dzīvokļi ir labi. J. Ruško piemetināja, ka problēmas rada arī likvidēto skolu ēkas. Tās ilgstoši nevar palikt tukšas, pāris gados ir jāsameklē investori vai kāda biedrība, lai ēkas izmantotu lietderīgi. To izdarīt nemaz nav tik vienkārši, jo Ministru kabineta noteikumi ir rakstīti, domājot par Rīgu, kur trūkst telpu. Taču Durbes novadā ir pretēji — problēma ir nevis cīkstēties ar gribētāju pūli, bet dabūt kādu, kas vēlētos investēt vai darboties šajās ēkās. Ir vajadzīgi ēku novērtējumi un konkursi, kas maksā naudu, bet kas nedod vajadzīgo rezultātu.
J. Ruško savā novadā lepojas ar skaisto Durbes ezeru, uz kuru makšķerēt brauc cilvēki no visas Latvijas. Ir vērts atbraukt un piedalīties Durbes pilsētas svētkos un Ābolu svētkos. Nu jau vairākus gadus oktobra beigās var baudīt netradicionālās mūzikas festivālu «Zemlika». Sensenos laikos novadā notikusi slavenā Durbes kauja, tāpēc tās apaļajās jubilejās ir lielāks saiets kopā ar lietuviešiem, tad notiek arī bruņinieku cīņas.
Diāna Siliņa
