Satura rādītājs
Ziņas
Seminārs par eiro ieviešanu
10. X, plkst. 10.00 Dundagas pils Mazajā zālē informatīvs seminārs «Eiro ieviešana Latvijā».
Lektori no Finanšu ministrijas Eiro biroja.
Ilze Šteine
Olimpiskā diena mūsu novadā
27. IX astoņdesmit trīs Latvijas vietās notika Olimpiskā diena, arī Dundagas vidusskolā un Kolkas pamatskolā.
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
Dundagā pasākumu atklāja direktores vietniece audzināšanas darbā Inese Freimute, uzrunas teica novada domes deputāts Guntis Pirvits un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters. Olimpisko lāpu aizdedzināja Jānis Zvirbulis un Dita Elīna Sila, bet olimpisko karogu uzvilka Laine Šmite, Andžela Lepere, Aleksis Ernests Dēvits un Askolds Roberts Jāvalds. Tad visi iesildījās ar olimpisko rīta rosmi, lai tālāk dotos pa sporta skolotāju — Unas Silas, Skaidrītes Motmilleres un Gundegas Lapiņas — sagatavotajām stacijām.
Kā pastāstīja Kolkas pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Dzintra Tauniņa, pasākums sācies ar viņas uzrunu un LOK himnas noklausīšanos. Pēc tam ar Alda Pinkena gādību bija iespēja pieslēgties radio tiešraidei, tā uzzinot, cik vietās un cik cilvēku piedalās Olimpiskajā dienā Latvijā. Tad visi, arī daži tēti, māmiņas un vecvecmāmiņas, dūšīgi izvingrojās rīta rosmē.
Tā ka šī gada Olimpiskās dienas devīze ir «Esam sportiska ģimene», skolotāji bija pārtapuši par Jautro ģimeni un katrs no tās — tētis vai mamma, opītis vai omīte, māsa vai brālis — skolēnus sagaidīja savā stacijā. To, ko pedagogi paši bija apguvuši apmācībās Ārlavā, kur notika atraktīvas aktivitātes, lai saliedētu kolektīvu, tagad viņi lietoja Olimpiskajā dienā skolēniem. Uz pasākuma noslēgumu pie kolciniekiem ieradīsies arī M. Mālmeisters.
Dzintra Tauniņa īpašu paldies par atsaucību saka A. Pinkenam un tiem tētiem, māmiņām un vecmāmiņām, kas piedalījās rīta rosmē.
Diānas Siliņa
Autores un Alda Pinkena foto
Izstādes Dundagas bibliotēkā
No 25. IX līdz 25. X Dundagas bibliotēkā apskatāmas trīs izstādes: dzejnieka Aivara Aivieksta izstāde «Esejas un fotogrāfijas», Rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde «Zeme un mīlestība» un Latvijas Sporta muzeja ceļojošā izstāde «Latvijas sports laiku lokos».
«Esejas un fotogrāfijas»
Aivars Aivieksts (īstajā uzvārdā Seržāns) ir Madonas puses dzejnieks, dzimis Saikavas pagastā. Kad Aivars Aivieksts bija mazs, vecāmāte viņam teikusi, lai mācās par mācītāju, tad varēs uzrunāt apkārtnes cilvēkus, paužot viņiem ko būtisku. Tā vien šķiet, ka, debesu ceļus iedama, vecmāmiņa uz to pusi mazdēlu arī virzījusi, jo nu jau daudzus gadus literārajā procesā svaidītajam ik pa reizei nākas simboliskā kancelē kāpt.
«Dzejnieki laikam ir pirmie, kas ar savām metaforām iekrāso rudeni», saka autors. Izstādē apskatāmas A. Aivieksta fotogrāfijas, no kurām vairākas paspilgtinātas ar datora palīdzību, un katrai no tām pievienota eseja. Autors gan teic, ka pirmie radušies literārie sacerējumi, attēli no jau iepriekš iemūžinātiem mirkļiem piemeklēti pēc tam. Ar fotografēšanu A. Aivieksts aizraujas no skolas gadiem. Fotoattēli un esejas savstarpēji papildinās, ļaujot vaļu arī apmeklētāju fantāzijai.
A. Aivieksts ir kaislīgs makšķernieks, apceļojis ūdeņus no Liepājas līdz pat Peipusam Igaunijā, kopj savu mazdārziņu, bet dzeju sauc par savu trešo aizraušanos, tāpēc gan ne mazāk nozīmīgu.
«Zeme un mīlestība»
Izstādi veido septiņas lielformāta digitālās izdrukas. Izstāde ir savdabīgs latviešu klasiskās literatūras konspekts vienā atslēgā: zeme un mīlestība kā mūsu literatūras stūrakmeņi.
Ilustrēts ar autoru portretu, rokrakstu, literāro darbu iestudējumu un kinoversiju, kā arī laikmeta liecību vizuālo materiālu, ceļojums izstādē notiek vēstures un matemātikas, latviešu literatūras, latviešu valodas, psiholoģijas un filozofijas koordinātās, veidojot starpdisciplināru, izglītojošu un domāšanu rosinošu materiālu mūsdienīgam skolēnam un viņa skolotājam.
Pieejams muzeja darbinieku sagatavots izstādes Ceļvedis skolotājam.
«Latvijas sports laiku lokos»
Latvijas sports ir kā dārzs, kas kopts un lolots kopš latviešu senajām rotaļām un spēlēm, no slidošanas ar kaula slidām uz Daugavas ledus Daugmales pilskalna pakājē līdz latviešu pirmajiem centieniem apgūt dažādus «kustību gabalus» – vingrošanu, peldēšanu, skriešanu, cīkstēšanos un svaru celšanu.
Savulaik latvieši savā zemē līdzīgi vāciešiem sāka dibināt savas sporta biedrības: II Rīgas Riteņbraucēju biedrību, II Rīgas Atlētu klubu, «Marsu», «Hēraklu» un «Amatieri». Barona Pjēra de Kubertēna idejas par olimpisko spēļu atjaunošanu saviļņoja tūkstošiem prātus visā pasaulē. Līdz ar citām tautām arī latvieši pirmo reizi izgāja olimpiskajā arēnā V Olimpiskajās spēlēs Stokholmā 1912. gadā, gan zem cariskās Krievijas karoga. Haralds Blaus pirmo reizi mūsu sporta vēsturē izcīnīja olimpisko bronzas medaļu šaušanā pa māla baložiem.
H.Blauam sekoja desmitiem citi ar lielu fizisku un gara spēku apveltīti cilvēki, kas zem dažādiem karogiem nebrīvē un brīvē cīnījās par uzvaru visaugstākā līmenī. Tie ir mūsu tautas identitātes izteicēji. Varoņi, kuru vārdi ierakstīti mūsu sporta vēsturē: Jānis Krauze, Jānis Leskinovičs, Jānis Dikmanis, Voldemārs Cekuls, Voldemārs Šmidbergs, Alfrēds Ruks, Rūdolfs Ronis, Alberts Rumba, Jānis Daliņš, Jānis Dimza, Adelberts Bubenko, Edvīns Bietags, Alfons Bērziņš, Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks, Maigonis Valdmanis, Oto Jurģis, Lavīze Pūce, Inese Jaunzeme, Jānis Lūsis, Elvīra Ozoliņa, Dainis Kūla, Mihails Tāls, Ilgvars Pauls, Valdis Valters, Helmuts Balderis, Aldis Bērziņš, Jānis un Ilze Konradi, Dzidra Karamiševa, Skaidrīte Smildziņa–Budovska, Silvija Ravdone–Krodere, Uļjana Semjonova, Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš, Jānis Ķipurs, Zintis Ekmanis, Vera Zozuļa, Igors Vihrovs, Aigars Fadejevs un daudzi citi. Un nupat aizvadīto Pekinas olimpisko spēļu veiksminieki: Ainārs Kovals, Viktors Ščerbatihs un Māris Štrombergs… Tāpat desmitiem citu mūsu sportistu, kas sevi un savu piederību Latvijai izcili apliecinājuši sportā.
Pirmo reizi Latvijas Sporta muzejs centies ieskatīties Latvijas sportā visaptveroši — no tālas pagātnes līdz tuvai pagātnei, lai parādītu plašai sabiedrībai, ka esam un varam būt ļoti stipri un ka mums ir iemesli būt lepniem.
Ziņas no http://www.sportamuzejs.lv un citiem informācijas avotiem apkopoja Ruta Emerberga
Raidījums «Te!» Kolkā
26. IX plkst. 21.15 trešajā jaunās sezonas raidījumā «Te!» LTV1, redzēsiet, kā Kolkā pēc tradicionālām metodēm top kurzemnieku lepnums un Latvijas garantētā tradicionālā īpatnība — sklandrausis. Lauku sētā «Ūši» savu varēšanu to pagatavošanā pārbaudīs Dace Grimze.
Laura Brokāne
Seminārs par sēnēm
5. X, plkst. 10.30 Dundagas pils Mazajā zālē Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centrs un meža konsultāciju pakalpojumu centrs rīko bezmaksas semināru «Ēdamās un neēdamās sēnes, to atpazīšana».
Paredzēts brauciens uz mežu reālai sēņu ievākšanai un noteikšanai. Pieteikties pa telefonu 20222041 Aldai Velverei.
Lejuplādēt semināra programmu.
Ilze Šteine
Projektu konkurss kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai
Kultūras ministrija (KM) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana» neliela apjoma grantu shēmā «Kultūras apmaiņa».
Grantu shēmas «Kultūras apmaiņa» mērķis ir sadarbības attīstīšana kultūras jomā starp kultūras pakalpojumu sniedzējiem donorvalstīs un Latvijā, veicinot kultūras un mākslas darbu, pakalpojumu un produktu starptautisku apriti.
Uz programmas līdzfinansējumu var pretendēt valsts kultūras institūcijas, pašvaldības vai pašvaldības iestādes (ne komercsabiedrības), kā arī biedrības vai nodibinājumi, kuru pamatdarbības joma ir kultūra.
Grantu shēmā «Kultūras apmaiņa» Norvēģijas, Lihtenšteinas vai Islandes projekta partnera piesaiste ir obligāts nosacījums projekta īstenošanā.
Grantu shēmā «Kultūras apmaiņa» pieejamais programmas līdzfinansējums vienam projektam: no 25 000 līdz 100 000 eiro. Iesniegšanas termiņš: no 2013. gada 16. septembra līdz 20. decembrim.
Iespējamo projektu ideju autoriem lūgums sazināties ar Dundagas novada pašvaldības projektu vadītāju Ingu Pučuri: e-pasts: inga.pucure@dundaga.lv, tālrunis 26651455.
Inga Pučure
Latvijas Lauksaimniecības universitāte piedāvā kursus tālākizglītībā!
Vēl var pieteikties uz LLU Mūžizglītības centra piedāvātajiem tālākizglītības un profesionālās pilnveides kursiem, kas pamatā organizēti kā e-studijas — klātienes tikšanās grupām plānotas aptuveni 1-2 reizes mēnesī, atkarībā no programmas.
21. IX sākas 2 kursi: «Ēdināšanas uzņēmumu organizācija» un «Dārzu un ainavu arhitektūra».
Apmācības daļēji jāfinansē arī dalībniekam pašam, tomēr ir iespēja izmantot NVA kuponus!
LLU Mūžizglītības centrs piedāvā mācīties tālākizglītības programmās ikvienam zināšanas smelties kāram interesentam — gan iesācējiem, gan profesionāļiem. Kursu mērķis ir profesionālā pilnveide, esošās kompetences palielināšana un jaunu prasmju apguve.
LLU Mūžizglītības centrā iespējams mācīties tālākizglītības kursos pedagoģijā, psiholoģijā, datorzinātnēs, sociālajās zinībās, administrēšanā, lauksaimniecībā, pārtikas tehnoloģijā, projektu vadībā, komerczinībās, veterinārmedicīnā, inženierzinātnēs, darba aizsardzībā un drošībā, kā arī apgūt valodas, vides un mākslas zinības.
Noklausoties konkrētu mācību kursu, absolvents saņem LLU tālākizglītības sertifikātu — neformālās izglītības dokumentu, kas apliecina tā ieguvēja kompetenci attiecīgajā nozares specializācijā. Šādam dokumentam ir būtiska nozīme speciālista darbā, attiecībās ar darba devēju, klientiem vai savā uzņēmumā.
Kursa apjomu un saturu, kā arī mācību metodes un pārbaudes formas sertifikāta iegūšanai nosaka mācībspēki, kuri vada nodarbības.
Vairāk informācijas par LLU piedāvātajām tālākizglītības iespējām augstskolas Mūžizglītības centra interneta lapās www.mc.llu.lv!
Neskaidrību gadījumā jautājiet Dundagas novada pašvaldības projektu vadītājai Ingai Pučurei. E-pasts: inga.pucure@dundaga.lv, tālrunis 26651455.
Inga Pučure
2013. gada septembra otrajā «Dundadzniekā» lasiet
- Pils atvērta visiem. Eiropas kultūras mantojuma dienā.
- Dundagas Mākslas un mūzikas skolas audzēkņu panākums. Šoreiz tālajā Taivānā.
- «Kā radīta viesmīlības biznesam!». Gan Kolka, gan pati Baiba Ziedone–Jansone.
- Ziedēšanas turpinājums. Nevejnieks Dzintars Bumbiers par mammas un savu Dāliju dārzu.
- Sāka iepriekšējā numurā, uzkāpa šajā. Toms un Madars Elbrusa virsotnē.
- Dar' man, tēv(i)s, pastaliņas! Dinsberga skolā atkal salidojums.
- Nevis, lai tirgotos, bet lai sevi gudri daudzinātu. Pārdomas pēc izstādes «Riga Food».
- Zemes darbi sākušies. Dundagā top jauna estrāde.
- Imants Ziedonis un mēs. Dzejas diena Kolkā.
No 19. septembra vaicājiet pēc «Dundadznieka» novada veikalos.
Vai abonējiet to pastā!
Vēlāk varat «Dundadznieku» izlasīt arī internetā.
Izstāde pilī
Eiropas kultūras mantojuma dienā 14. IX Dundagas Mākslas un mūzikas skola piedāvā izstādi pils mazajā zālē, kas veltīta Slīteres nacionālā parka 90. jubilejas gadam «Slīteres dabas dārgumi».
Linda Celma, DMMS direktora vietniece
Esam pamanīti un novērtēti Taivānā!
Jauno mācību gadu Dundagas Mākslas un mūzikas skola uzsāk ar prieku par starptautiskajiem panākumiem! 44. Pasaules Bērnu mākslas izstādē, kas no 30. VIII līdz 15. IX norisinās Nacionālajā Taivānas mākslas izglītības centrā Taipejā, zelta medaļu ieguvusi Annija Alise Rozefelde par darbu «Es ar māmiņu» un atzinību — Anda Šmēdiņa par darbu «Mana pasaka»! Apsveicam meitenes un skolotāju Daci Čoderu!
 |  |  |
 |  |  |
Izstādes mērķis ir ar bērnu radošo darbību veicināt savstarpējo sapratni un draudzību starp jauno paaudzi visā pasaulē. Izstādē konkursā ir izstādīti 6 līdz 15 gadus vecu bērnu radošie darbi no 49 pasaules valstīm. Darbus vērtēja kompetenta 30 cilvēku žūrija, kuru pārstāvēja Ķīnas Republikas Taivānā mākslinieki, pedagogi, mākslas izglītības pārstāvji un psihologi.
Pavasarī 9 mazo mākslinieku darbi no Dundagas Mākslas un mūzikas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas aizceļoja uz tālo zemi. Tagad ar gandarījumu varam teikt: esam pamanīti un novērtēti pasaulē! Liels prieks par Anniju, Andu un skolotāju Daci!
Annijas darbs iekļauts izstādes katalogā ar žūrijas pievienotu anotāciju: «Izjusts mātes un meitas gleznojums. To sejās pārliecinoši atspoguļojas mātes mīlestība un maigums, kā arī meitas laime un prieks. Gleznojuma harmoniskais kolorīts atklāj mātes un meitas ciešo saikni».
Linda Celma, DMMS direktora vietniece
