Ziņas
Senās uguns naktī
No 25. VIII pēcpusdienas līdz vēlai vakara stundai novadā bija jaušama Senās uguns nakts klātbūtne — ar stafetes skrējējiem, degošām lāpām, mūziku, dziesmām, dejām, kopību, vienojot Dundagu, Mazirbi un Kolku.
Senās uguns nakts gadu no gada pulcē aizvien vairāk ļaužu ap Baltijas jūru, lai atcerētos savu sākotni, izjustu kopību, katrs padomātu par savu attieksmi pret jūru un senču atstāto mantojumu. Mūsu deputāte Šmaida Šnikvalde un sporta dzīves rīkotāja Aiga Ūdre šoreiz, olimpiskajā gadā, aicināja ikvienu sportisku un rosīgu novada iedzīvotāju doties stafetes skrējienā «Sirdspuksti jūrai». Stafetes kociņš — degoša lāpa, skrējiena sākums novada centrā, tālāk ceļš veda caur Mazirbi uz Kolkas jūrmalu, kur lāpnešus liedagā gaidīja aizdedzams ugunskurs.
Skrējienā piedalījās ap pussimts dalībnieku, katrs veicot sev piemērotu attālumu — no pārsimt metriem līdz pāris kilometriem. Dažiem pa ceļam nācās pārdzīvot lietus šaltis, tomēr tas netraucēja, sportistu valodā izsakoties, uzturēt augstu tempu. Saprotams, ka, pirmo reizi rīkojot šādu skrējienu, uz minūti paredzēt finiša laiku nav iespējams, un, lai gan vienu otru brašāko fizkultūrieti pa ceļam pat aicināja gausināt soli, domes priekšsēdētāja Gunta Abaja stafetes lāpu priekšpēdējā posmā saņēma ap plkst. 20.00 — stundu pirms noliktā laika ugunskura iedegšanai jūrmalā!
Skrējiena vienotības ideja piepildījās pārpārēm. Sirdspukstus radīja visu paaudžu cilvēki, domes deputāti, ģimenes, pat viena uzņēmuma, «Auto un būve», četri darbinieki, kas vienlaikus veica savu posmu. Saliedēti šā vārda divās nozīmēs bija lielā vai pat lielākā daļa dalībnieku. Kur nu vēl labāka kopība!
Liedagā saslieto gunskuru līdz iedegšanas brīdim Kolkas ļaudis bija gādīgi pieseguši. Kad visi lāpneši bija sapulcējušies krastmalā un noliktais laiks pienācis, ugunskuram noņēma pārklāju gluži kā citkārt jaunatklājamam piemineklim, un tad jau, daudzu roku iededzināts, tas iekurējās ar spožu liesmu, apgaismojot visus klātesošos.
Pēc G. Abajas un S. Šnikvaldes uzrunām ļaudis vienojās īsai lūgšanai par Baltijas jūru un sevi pašiem. Tad — mūzika, dziesmas un dejas. Uz dancošanu mudināja Dundagas vidusskolas deju kopas «Sensus» vecākās grupas meitenes, kas ar jaunības azartu pirmām kārtām iekustināja tos, kas nebija galīgi izpumpējušies savā stafetes posmā. Savukārt vakara noslēgumā vislielākos dejotmīļus aicināja balle.
Iecere izdevās, un, ja nākamgad to raudzīs atkārtot, tad rīkotājiem tikai jāpārdomā daži priekšlikumi: vai nu par stundu samazināt distancei atvēlēto laiku, vai arī pagarināt pašu attālumu no starta līdz finišam. Skriet gribētāju, šķiet, netrūks. Alnis Auziņš
Par atkritumu saimniecību
2010. gadā noslēdzās Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētais projekts «Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana Piejūras reģionā, Latvijā» un tika izveidota ES prasībām atbilstoša, mūsdienīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Piejūras reģionā. Deviņu pašvaldību vidū ir arī Dundagas novads. Tagad atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā «Piejūra» sākas jauns attīstības posms.
Projekta gaitā slēgs visas Piejūras reģiona atkritumu izgāztuves. Kopumā rekultivēs 40 likumam neatbilstošas sadzīves atkritumu izgāztuves. Katrā izgāztuvē ir uzstādīta monitoringa sistēma, kas kontrolē, lai gruntī nenoplūst piesārņoti notekūdeņi. Ir izbūvēts jauns, mūsdienīgs sadzīves atkritumu poligons «Janvāri», kur nogādā visus sadzīves atkritumus no Piejūras reģiona. Lai samazinātu atkritumu pārvadāšanas izdevumus, Tukumā, Kandavā, Jūrmalā un Rojā ir izbūvētas atkritumu pārkraušanas stacijas, uz kurām atkritumu apsaimniekotāji no tuvākajiem reģioniem nogādā savāktos sadzīves atkritumus, kā arī ir uzstādītas šķiroto atkritumu līnijas, kas dalītos atkritumus sagatavo otrreizējai pārstrādei. Šķiroto atkritumu skaits ar katru gadu palielinās, ko sekmē izglītojošās atkritumu šķirošanas kampaņas, kurās labprāt iesaistās bērni un jaunieši. Aizvien vairāk interesentu no Latvijas un ārvalstīm ierodas iepazīties ar atkritumu pārkraušanas staciju un poligona darbību. Visā Piejūras reģionā ir ierīkoti 366 dalīto atkritumu savākšanas laukumi. Zaļās krāsas konteineri paredzēti stikla tarai, dzeltenās krāsas — PET pudelēm, kartonam un papīram.
Pēc veiksmīgi pabeigtas projekta pirmās kārtas un uzņēmējdarbības uzsākšanas SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» ir sākusi projektu «Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība — II kārta», lai samazinātu noglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu un palielinātu šķiroto atkritumu apjomu, ko nodod otrreizējai pārstrādei, kā arī lai samazinātu atkritumu pārvadāšanas izmaksas un pilnveidotu atkritumu šķirošanas un pārkraušanas staciju aprīkojumu. Projektā paredzēts arī izbūvēt apcirkņus sašķirotajiem atkritumiem Jūrmalas, Tukuma un Rojas stacijās, kā arī izveidots kompostēšanas laukumu aprīkojums Jūrmalas un Tukuma stacijās un ierīkotas ES prasībām atbilstošas inženierkomunikācijas.
Lai sekmīgi nodrošinātu bioloģiski noārdāmo atkritumu un atkritumos esošu materiālu atdalīšanu, iegādās tehnoloģiskās iekārtas un tās iekļaus esošajās šķirošanas līnijās. Projektā ir paredzēts izveidot poligona gāzes savākšanas un utilizācijas sistēmas — uzbūvēt gāzes sūkņu staciju, spiediena regulēšanas staciju, kondensāta novadītāju — un iegādāties iekārtas, kas palielinās infiltrāta attīrīšanas iekārtu jaudu.
Projektu pabeidzot, būs nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstoša poligona ekspluatācija un sekmīga atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība reģionā kopumā, samazinot atkritumu radīto ietekmi uz vidi, kas ļaus izpildīt ES un LR saistošās normatīvo aktu prasības.
Inga Priede,
SIA «AAS «Piejūra»» sabiedrisko attiecību speciāliste; e-pasts: inga.priede@gmail.com
Turpmākai informācijai: Indra Rassone, valdes priekšsēdētāja; SIA «AAS «Piejūra»», tālrunis 63123306
«Lībiešu krasta stāsti»
Pilnu Kolkas tautas nama zāli 25. VIII pēcpusdienā pulcēja Baibas Šuvcānes kultūrvēsturiskās grāmatas «Lībiešu krasta stāsti» atvēršanas svētki.
Vārdkopa «grāmatas atvēršanas svētki» mūsdienu Latvijas kultūrtelpā nu jau ir tik bieži skandēts un locīts jēdziens, ka reizēm uzmācas bažas — vai tas nedraud pārvērsties pretmetā, ikdienībā, vai reklāmas laikmetā svētku būtība vienmēr šādos gadījumos ir klātesama.
Šajā gadījumā gan raizes nejutu, jo no iepriekšējas pieredzes mani drošināja divi lielumi: Baibas personība ar visu agrāko veikumu un Kolkas kultūras dzīves rīkotāju ķēriens radīt kopības izjūtu svētkos, jo īpaši tādos, kuros elpo kultūras un jaunrades gars. Cerīgajās izjūtās nevīlos, un līdzvērtīga autores grāmatai, pie kuras lasīšanas tagad jāķeras, bija arī visa svētku pēcpusdiena — emocionāli nospriegota un kompozīcijā pārdomāta līdz sīkumam, tāds īsts ar mīlestību un talantu noslīpēts dzintara gabaliņš.
Viss iesākās ar Taizeļa un viņa paziņas dialogu, kurā slavenais jūras vilks stāstīja jestrus stāstus, jo lēnīgu viņa krājumā jau nemaz nav. Abu lomu tēlotāji ar lielu apetīti iejutās savos personāžos. Kā vēlāk atklājās, tad abu tēlu saistība ar jauno grāmatu ir paradoksāla un amizanta — tieši par Taizeli B. Šuvcānes jaunākajā veikumā gan stāstu nav!
Pēc dažām dziesmām lībiešu un latviešu mēlē vakara centrālajā daļā Baiba vienkārši un raiti iepazīstināja ar grāmatas saturu: kāda daļa no aptuveni 200 grāmatā ievietotajiem melnbaltajiem fotoattēliem kopā ar autores komentāriem par tajos redzamajiem cilvēkiem un notikumiem ļāva gūt krāsainu iespaidu par visu darbu un tās varoņiem, pat par noskaņu, izejot cauri lībiešu ciemiem no Lūžņas līdz Melnsilam un nedaudz ietiecoties zemes viducī — Ezermuižā un Dūmelē. Autores stāstījumu labi papildināja daži citāti jeb lasījumi no atmiņu stāstiem. Viss krājums aptver laiku no 19. gs. beigām līdz pagājušā gadsimta beigām un pa lielai daļai uzklausīti un iemūžināti, Baibai strādājot redaktores darbu laikrakstā «Līvli» un veidojot «Lībiešu gadagrāmatu». Daļa teicēju savas atmiņas un dzīvesstāstus ir rakstījuši paši, daļa ir intervēti, turklāt saglabātas izloksnes un īpatnējā runas veida īpatnības.
Baiba jāuzteic kā atzīstama stāstīja arī šā vārda tiešajā nozīmē — kā runātāja, un tas, manuprāt, nemaz tik bieži «vārda mākslas meistaru» vidū negadās. Bet Baiba prot aizraut klausītāju, pat tad, kad uz brīdi aizmirstas ieslēgt mikrofonu.
Ļoti iederīga vakara gaitā bija Andra Slapiņa 1976. gadā uzņemtās filmas «Līvu dziesmas» demonstrēšana, teicami papildinot visa vakara noskaņu. Domāju, ka līdztekus man liela daļa klātesošo filmu redzēja pirmo reizi. Ar apbrīnu un cieņu varējām vērot ievērojamā latviešu kinodokumentālista prasmi sarežģītos laikos patiesi atspoguļot daudžšķautņainu tēmu. Meistarīgs darbs!
Vēl cita vērtība par sevi — dažas atbilstošas dziesmas Kolkas kora izpildījumā. Kaut šoreiz skaita ziņā koris vairāk līdzinājās ansamblim, balsis kā allaž skanēja pārliecinoši. Mani sevišķi saviļņoja senā Jāņa Lūsēna dziesma, kā vēlāk Dzintra Tauniņa teica, «no «Zodiaka» laikiem» — «Pūt, vējiņi!», ko, jāatzīst, klausījos kā pirmo reizi. Lielisks skaņdarbs lieliskā izpildījumā.
Un tad jau noslēguma daļa. Baiba dāvāja grāmatas ar pateicības vārdiem gan labvēļiem un idejas balstītājiem, gan grāmatas varoņiem. Tieši viņu, grāmatas līdzautoru, klātesamība zālē radīja īpašu kopības izjūtu. Aizkustinoši un jauki brīži. Apsveikumi. Puķes, bučas un apsveicēju skubinājumi strādāt tālāk. Jo — šķita, tas bija tikai vakar, kad Baiba iepazīstināja ar savu iepriekšējo diždarbu - grāmatu par Kolku. Un no Baibas saklausījām: šurp nākot, galva bijusi gluži tukša, bet jau pašā vakara gaitā kāds iepilinājis domas aizmetni jaunai grāmatai…
Pat par sevi saprotams, ka pašā izskaņā visi kopīgi nodziedājām «Pūt, vējiņi!». Ja tā nebūtu, tad es neatrastos Kolkā.
Paldies Baibai un sparīgajiem kolciniekiem par iedvesmojošajiem svētkiem!
Alnis Auziņš
Audzējam gliemežus!
Kurzemes Plānošanas reģions aicina Latvijas zivsaimniekus uz pirmo reģionālo diskusiju par gliemju audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūras reģionā. Diskusija notiek 30. VIII Liepājā, viesnīcas «Europa City Amrita» Jēkaba hallē, plkst. 11.00.
Piedalīties aicināti pārstāvji no zivsaimniecības nozares, t.sk. zvejnieki, kuģu īpašnieki, zinātnisko, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, t.sk. politikas veidotāji, biogāzes ražotāji, zivju un vistu barības ražotāji, augsnes mēslojuma un bagātinātāju ražotāji un mediju pārstāvji.
Dalībai pasākumā pieteikties līdz 29. VIII, nosūtot informāciju uz e-pastu ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv vai zvanot pa tālruni 29400634.
Diskusija sadarbībā ar Latvijas Vides investīciju fondu notiek projektā «Baltic EcoMussel». Tā mērķis ir attīstīt gliemju audzēšanas biznesu Baltijas jūras reģionā.
Gliemju audzēšana ir populāra Francijā, Spānijā, Nīderlandē, Itālijā, Vācijā, bet Baltijas jūras reģionā līdz šim nav attīstīta. Tomēr Somijā veiktais pētījums liecina par gliemju audzēšanas iespējamību arī Baltijas jūras teritorijā. Baltijas jūrā izaudzētos gliemjus var izmantot pārtikas ražošanā, zivju un putnu barībai, biodegvielas ražošanai u.c. Līdz ar gliemju audzēšanas nozares attīstību Latvijas zivsaimniekiem tiktu sniegta iespēja palielināt ražotās produkcijas apjomu, tādējādi palielinot savu ieņēmumu potenciālu.
Projektu «Baltic EcoMussel» īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes plānošanas reģions un Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un «Novia» augstskola Somijā. Tā ilgums 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Tā laikā plānots gliemju audzēšanu attīstīt kā komerciāli izdevīgu zivsaimniecības virzienu.
Projekta gaitā izstrādās praktiski lietojamas metodes un informatīvos materiālus, rīkos informatīvos pasākumus iespējamo uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanai gliemju audzēšanas nozarē. Tāpat projekta laikā veiks pētījumus un izstrādās metodoloģiju racionālai un ilgtspējīgai nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Projektu 77,5% apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051 eiro.
Pasākuma darba kārtību var lejuplādēt šeit
Informāciju sagatavoja
Ilze Ārniece, sabiedrisko attiecību speciāliste
mob. 29579488, ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Kurzemes Plānošanas reģions,
Pulkveža Brieža iela 4,
Rīga, LV 1010
www.kurzemesregions.lv
Paša audzētais — visgardākais
Dundagas pagasta «Amaļos», kur saimnieko Edīte Seipule, 16. VIII notika turpinājums Latvijas Lauku konsultāciju centra divu dienu izglītojošam semināram «Dārzeņi un garšaugi veselīgam uzturam».
Edīti kā izcilu dārznieci, tomātu, paprikas un ķirbju šķirņu kolekcionāri pazīst ārpus novada. To apliecināja kuplais apmeklētāju pulks, tostarp pazīstami dārznieki un daiļdārznieki. Kaut arī Edītei neesot dārznieces diploma, skaistā dārza noslēpums, iespējams, ir tas, ka saimniece sarunājas ar augiem, mīl savu darbu, pretī saņemot bagātīgu augu ražu. Kāda diplomēta daiļdārzniece atzina, ka «Amaļu» sētā augošais vīteņaugs kampsis esot lielākais un ziediem bagātākais no Latvijā redzētajiem.
Mācību lekcijā siltumnīcā paši augi kalpoja kā uzskates līdzekļi. Tomāti, paprika, baklažāni, melones, arbūzi, vīnogas un pat zemenes — visi vienuviet draudzīgā sabiedrībā. Izrādās, ka vīnoga esot izteikts kompānijas augs, un tai kā papildmēslojumu kaisa pelnus. Redzējām, kā vīnogas rudenī pareizi jāapgriež, lai nākamgad priecētu laba raža.
Tomātiem, lai tie izaugtu ražīgi un neslimotu, svarīgas trīs lietas: ļoti laba ventilācija, līdzsvarotas barības vielas un lapu noplēšana, lai neveidotos, kā Edīte saka, suseklis. Līdztekus rudenī uzvestajiem kūtsmēsliem augi kā papildbarību saņem mēslojumu, kas raudzēts mucā, ar ūdeni aplejot nezāles un tomātu lapas.
Paprikai vajag mitrumu, siltumu, gaismu un auglīgu augsni. Tāpēc, jo tā būs irdenāka, trūdvielām bagātāka, jo lielāku ražu iegūs. Turklāt papriku nevar pārmēslot! Tā aug ļoti lēni, tādēļ tās sēklas jādēsta podiņos jau februāra sākumā.
Nogaršojot daudzveidīgo tomātu šķirņu klāstu, atklājās necerēti bagātīga krāsu un garšu buķete. Par manu favorīti kļuva oranžais, saldais tomāts «Saules dāvana». Interesanta šķirne arī «Garā siļķe»! Ne izskata, ne garšas ziņā līdzību ar zivi gan nemanīju. Šīs šķirnes tomāti svaigi saglabājami vēl pēc Jaunā gada. Tomātu zaļās šķirnes esot bagātākās ar C vitamīnu, savukārt oranžās — ar karotīnu. Turpat bija iespējams iegādāties tomātu, ķirbju, paprikas un kabaču sēklas, ko arī steidzām izmantot!
Pagalmā liela kastaņkoka paēnā baudot kafiju, nogaršojām apmēram septiņas vīnogu šķirnes. Ja paši savām acīm nebūtu skatījuši lielos vīnogu ķekarus siltumnīcā, tad par dažām šķirnēm būtu pagrūti noticēt, ka tās audzētas pie mums. Edītes savdabīgais humors stāstīto, rādīto, garšoto un visādi citādi baudīto ļāva uztvert tik viegli, ka sešas stundas paskrēja nemanot.
Mans vislielākais pārsteigums pilnīgi negaidīti izrādījās paprika, kam garšas ziņā bija maz līdzības ar veikalā nopērkamo. Pašu audzēta, tā ir pat ļoti salda un garšīga. Te nu man palika «āķis lūpā»! Domāju, ka ikviens apmeklētājs ieguva jaunas zināšanas.
Paldies Edītei par izturību, vērtīgajiem padomiem un jauko uzņemšanu!
Ilze Šteine
Stafetes skrējiens
Stafetes skrējiena «Sirdspuksti jūrai» dalībnieku saraksts
Ceļa posmā Dundaga — Mazirbe — Kolka gar malām būs izvietoti numurēti mietiņi. Dalībniekiem jāapskatās savs kārtas numurs sarakstā un jāatrod attiecīgais mietiņš. Tad jāsagaida lāpa un jāaiznes līdz nākamajam dalībniekam. Pēc tam tiekamies visi jūrmalā pie Kolkas Tautas nama ap pulksten 21.00, lai kopīgi aizdedzinātu Senās uguns nakts ugunskuru.
Skrējēju saraksts
1. Edvīns Klēvers
2. Aina Pūliņa
3. Gundega Lapiņa (1 km)
4. Sandra Kokorēviča (1 km)
5. Dace Savicka 0,5km
6. Kristiana Breijere (1 km)
7. Alise Ralle (1 km)
8. Agate Pipare (1 km)
9. Anda Freiberga (1 km)
10. Alise Bāliņa (1 km)
11. Kristiāna Savicka (1 km)
12. Dīna Ivanova (1 km) Neveja
13. Kārlis Bogdans un Jānis Atis Simsons (1 km)
14. Andis Švāģeris (1 km)
15. Matīss Pētersons (1 km)
16. Kaspars Kristiņš (1 km)
17. Andris Reinfelds (1 km)
18. Ernests Salcevičs (1 km)
19. Māra Sila (1 km)
20. Dita Sila (1 km)
21. Ilze Pirvite (1 km)
22. Guntis Pirvits (1 km)
23. AUTO UN BŪVE komanda
24. Ivars Šleiners (2 km)
25. Ralfs Kandis, Artis Dinsbergs, Anna Lele (Mazirbe) Mazirbe
26. Alise Rozenberga (1 km)
27. Linda Nierliņa (1 km)
28. Agnese Ziemele (1 km)
29. Krišs Nierliņš (1 km)
30. Kristiana Dadze (1 km)
31. Gundars Alksnis (1 km)
32. Rūta Freimute (1 km)
33. Emīls Blumbergs (1 km)
34. Kārlis Veinbergs (1 km)
35. Jānis Dambītis (2 km)
36. Rūta Abaja (2 km)
37. Arnis Samoilovs (1 km)
38. Gints Macijauskis (1 km)
39. Henrijs Šeļests (1 km)
40. Mairis Kehers (1 km)
41. Oskars Kučers (1 km)
42. Janeks Bite (1 km)
43. Raivis Gerdiņš (1 km)
44. Aisma Brande (1 km)
45. Gunta Abaja (1 km)
46. Smaida Šnikvalde (1 km)
Tuvākas ziņas jautājiet Aigai Ūdrei pa tālruni 26401344 vai Smaidai Šnikvaldei pa tālruni 22021270.
Lasiet vēl: 25. VIII Senās uguns nakts.
Eiropas kultūras mantojuma dienās
«Steķi Dundagas novadā — piestātne laivām un atmiņām».
7. IX Kolkā pie vecajiem steķiem plkst.11.00 kultūras mantojuma dienu atklāšana, karoga pacelšana.
Plkst. 11.10 pastaiga zivjapstrādes vēsturē Kolkā — «Ūšu» saimniece Dženeta Marinska.
Plkst. 12.30 Kolkas tautas namā filma «Kolkasraga saimnieks», plkst.12.45 seminārs par steķu būvniecību dažādos laikos. Līvu atmiņu stāsti par steķu būvēm, fotoizstādes atklāšana.
8. IX Šlīteres bākā kultūras mantojuma dienu atklāšana, karoga pacelšana.
Plkst. 13.10–16.00 radošās darbnīcas: bērniem — darbošanās ar dabas materiāliem; pieaugušajiem — «Zini vai mini par zemūdens pļavām un rifiem»; videoklipi «Ieraugi jūru» pēc pieprasījuma. Aplūkojami stendi «Par seno piekrastes steķu būves tehnoloģiju: Kārļa Dišlera stāsts no grāmatas «Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā»» un «Rifi Baltijas jūrā — zemūdens pļavas». Visas norises par brīvu.
8. IX Mazirbē steķu būvniecības stāsti un pastaiga kopā ar Edgaru Milleru, tel. 29463028.
Ekskursijas plkst. 11.00, 13.00 un 15.00 no Līvu tautas nama.
 Košraga moliņa celtniecība. Foto no Kristas Greiško krājuma |  Košragā šodien. Andas Lases foto |
Zemūdens pļavas
Sīkāk iepazīstinām ar vienu tēmu, kas būs atspoguļota Eiropas kultūras mantojuma dienām mūsu novadā. Jūras krastā izskalotos zemūdens pļavu augus savulaik uztvēra īpaši pielāgoti moli jūrmalā, un tos izmantoja par mēslojumu, lai uzlabotu lieso zemi zvejnieku saimniecību dārzos un laukos.
Daudzveidīgās zemūdens pļavas
Zemūdens pļavu raksturīgākās sugas ir dažādas jūraszāles, piemēram, parastā jūraszāle, kā arī
daudzgadīgās aļģes: zaļaļģes, brūnaļģes un sārtaļģes. Jūraszāļu audzes dažādiem jūras organismiem sniedz gan barību, gan patvērumu. Tās kalpo par zivju nārsta vietām, turklāt piesaista migrējošos ūdensputnus: gulbjus, nirējpīles, zosis, kā arī plēsīgos bridējputnus.
Zemūdens pļavu sugu sastāvs ir atkarīgs no tādiem vides apstākļiem kā grunts, dziļums, sāļums
u.c. Uz sauszemes esam pieraduši redzēt augus augam mīkstā substrātā, piemēram, augsnē, bet jūrā tas ir pavisam citādi. Smilšainās gruntīs jūs redzēsit pavisam nedaudz augu, savukārt uz akmeņiem vai klintīm sastapsit blīvas aļģu populācijas. Akmeņainās gruntis jeb rifus ir iecienījušas lielās daudzgadīgās aļģes, piemēram, pūšļu fuks un sedimentārā epifauna (pie jūras dibena piestiprināti dzīvnieki). Mīkstās gruntis, piemēram, smiltis vai dūņas, ir vairāk piemērotas dažiem augstākajiem augiem, tādiem kā parastajai jūraszālei, kā arī infaunai (dzīvnieku sugas, kas uzturas smiltīs). Savukārt oļi un grants ir pārāk rupjš substrāts vairākumam infaunas sugu, bet vienaikus pārāk nestabils, lai pie tā pieķertos daudzgadīgās alģes vai sedimentārā epifauna.
Sugu daudzveidība ir daudz lielāka vietās, kas pasargātas no aktīvas viļņu darbības, piemēram,
nelielos līcīšos, savukārt pielāgoties smagajiem dzīves apstākļiem atklātā jūras daļā spējušas tikai atsevišķas sugas. Tāpēc Igaunijas bentiskās dzīvotnes, salīdzinot ar iztaisnotajiem krasta līnijas posmiem Lietuvā un Latvijā, ir daudzveidīgākas sugu sastāva ziņā.
Zaļaļģu, brūnaļģu un sārtaļģu izplatība ir atkarīga no dziļuma. Zaļaļģes vairāk ir raksturīgas seklūdens daļai, brūnaļģes labi jūtas gan seklākos, gan dziļākos ūdeņos, savukārt sārtaļģu audzes izplatītas dziļumā.
Pūšļu fuks (Fucus vesiculosus) ir viena no brūnaļģu sugām. Tas bieži redzams izskalots pludmalē. Pūšļu fuki parasti mīt jūrā 1–5 m dziļumā, tie aug uz stingra, akmeņaina substrāta, vietām veidojot lielas audzes. Fuki vairojas tikai pilnmēness vai jauna mēness naktīs. Pūšļu fuku audzes ir sugām bagātākās visā Baltijas jūrā. Tajās dzīvo aptuveni 30 bezmugurkaulnieku sugas, to skaitā sānpeldes un vienādkāju vēži, un 10 citu aļģu sugas. Te nārsto Baltijas reņģe, sastopama arī brētliņa.
Brūnaļģes apdraud ūdens piesārņojums un eitrofikācija. Fuks ir izzudis no daudziem Baltijas jūras apgabaliem, kuros reiz bija sastopams. Brūnaļģu fuku audzes jūrā ir Latvijā īpaši aizsargājama dzīvotne.
Sārtaļģe (Furcellaria lumbricalis) ir sarkanbrūna aļģe, kuras garums Baltijas jūrā var sasniegt 15 cm. Augot katrs tās zars sazarojas divos. Eiropā tā ir sastopama no Ziemeļnorvēģijas līdz pat Biskajas līcim, kā arī Vidusjūrā. Baltijas jūras austrumdaļā sārtaļģe ir plaši izplatīta pie atklātās jūras gar Latvijas piekrasti, Rietumigaunijas arhipelāgā un Somu līcī. Baltijas jūrā tā visbiežāk ir sastopama pie Lietuvas un Kurzemes krastiem. Sārtaļģu audzes ir dzīves vide daudzām bezmugurkaulnieku sugām. Vairākas zivju sugas, tostarp arī reņģes, sārtaļģes izmanto nārstam.
Parastajai jūraszālei (Zostera marina) ir tumši zaļas 20–50 cm garas lapas ar noapaļotiem galiem. Tā ir visparastākā jūraszāļu dzimtas suga, kas aug Ziemeļu puslodē. Šī jūraszāle ir plaši sastopama Igaunijas piekrastes ūdeņos un Rīga līča ziemeļdaļā. Parastās jūraszāles pļavās uzturas vairāk nekā 20 bezmugurkaulnieku sugu.
Eitrofikācija ļoti negatīvi ietekmē jūras dzīvotnes. Savairojas pavedienaļģes, kas ap daudzgadīgajām jūraszālēm veido biezu klājienu, kā arī ūdenī daudzkārt palielinās mikroskopisko aļģu biomasa, tādējādi aizturot saules gaismu. Tādējādi samazinās platības, kas piemērotas parastās jūraszāles, pūšļu fuka un sārtaļģes izplatībai. Piemēram, kādreiz pūšļu fuks bija sastopams līdz pat 8 m dziļumam, taču tagad tā izplatība robežojas ar 5 m atzīmi.
Sagatavoja Andra Ratkeviča, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore
Izmantotā literatūra: «Ieraugi Baltijas jūru — mūsu vienīgo un kopīgo», Rīga, 2009
«Iepazīsim jūras piekrasti», 2011
Uzņem jaunus audzēkņus
Dundagas Mākslas un mūzikas skola uzņem jaunus audzēkņus 2012./13. mācību gadam.
Dundagas mākslas un mūzikas nodaļās šādās izglītības programmās:
- vizuāli plastiskajā mākslā (zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, keramika, darbs ar dažādiem materiāliem),
- pūšamo instrumentu spēlē (flauta, trompete, saksofons u.c.),
- sitamo instrumentu spēlē,
- vijoļspēlē,
- klavierspēlē,
- ģitāras spēlē,
- akordeona spēlē,
- kora klasē,
- kokles spēlē,
- dejas pamatos.
Pieteikties 29. un 31. VIII no plkst. 10.00 līdz 13.00, 30. VIII no plkst. 16.00 līdz 19.00. Jaunā mācību gada sākums 3. IX plkst. 13.00. Telefoni uzziņām — māksla 29490550, mūzika 29155314.
Dundagas Mākslas un mūzikas skolas Kolkas mūzikas nodaļā šādās izglītības programmās:
- pūšamo instrumentu spēlē (eifonijs, trompete, flauta, tuba),
- sitamo instrumentu spēlē,
- kokles spēlē,
- kora klasē.
Pieteikties 3. IX pēc audzināšanas stundas Kolkas pamatskolas mūzikas klasē. Jaunā mācību gada sākums 3. IX plkst. 15.00. Telefons uzziņām 29155314.
Pa Talsu novadu
Augusta sākumā Aina Šleinere aicināja mūs ceļojumā pa Talsu novadu.
Ekskursija sākās, tuvāk iepazīstot SIA «Kurzemes sēklas». Katrs savā iztēlē varējām iedomāties, ko te ieraudzīsim, bet to, ka skatīsim tādu parauglauku, neiedomājāmies neviens. Talsos agronoms Māris Grīnvalds mums pastāstīja par uzņēmumu un iepazīstināja ar dažādu lauku dārzeņu jaunākajām šķirnēm. SIA «Kurzemes sēklas» ir Latvijā lielākā sēklu tirdzniecības firma — te fasē un izplata sēklas. Uzņēmums daudzus gadus sadarbojas ar apmēram 20 valstīm. M. Grīnvalds: «Pirms sākam pārdot kādu jaunu šķirni vai kultūru, vismaz divus gadus to pārbaudām savos izmēģinājumu laukos, siltumnīcās vai zemnieku saimniecībās Latvijā. Pašmāju ir tikai dažas šķirnes — tomāti «Jūrmala» un «Condine», kāļi «Dzeltenie ābolu vietējie» un «Grīvas» lauku gurķi. Tikai tad, ja redzam, ka šķirne ir piemērota Latvijas apstākļiem, sēklas piedāvājam pārdošanai».
Talsos ir iekārtots liels demonstrējumu lauks, kur ekskursanti var apskatīt puķu un dārzeņu kolekciju. Ar savu lielumu mūs pārsteidza sīpoli «Exhibition». Vērtējot burkānu rindas, secinājām, ka veikalā būs jāmeklē šķirnes «Cidera», «Favoritic» un «Berlin–F».
Tālāk mūsu ceļš veda uz Latvijas lauksaimniecības muzeju «Kalēji», ko savulaik izveidojis Voldemārs Ozoliņš. Muzejs ikvienu interesentu iepazīstina ar lauksaimniecības nozaru attīstību, saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Muzejā savākts un restaurēts plašs lauksaimniecības tehnikas un lauku iedzīvotāju sadzīves priekšmetu klāsts. Te redzējām spēkratus un traktorus, automašīnas, ratu un kamanu kolekciju, sadzīves tehniku. Muzejā izveidota izstāde «No grauda līdz maizei», kurā ir iespēja gūt patiesu priekšstatu, kā un ar ko senči apstrādāja augsni, kā sēja, apkopa, vāca un pārstrādāja ražu.
Ceļojums turpinājās ar Baltijas lielākā dienliliju dārza apskati Laucienas pagasta «Mierkalnos». Te aug vairāk nekā 4000 dažādu šķirņu ziemciešu kolekcija. Apskatot dārzu, katrs varēja izvēlēties un iegādāties sev visskaistāko dienlilijas stādu.
Mājas vīnu cienītājiem te piedāvā pagaršot dažādus mājas vīnus. Saimnieks Varis gatavo mājas vīnus no Latvijā audzētiem augļiem, ogām un ziediem. Ceļotājiem bija sagādāta iespēja nogaršot plūškoka, rabarberu un cidoniju vīnus. Uzzinājām dažādas mājas vīnu izgatavošanas receptes. Vīndaris apgalvoja, ka viens no garšīgākajiem esot rožlapiņu vīns.
Ārlavā saimnieko Guna un Igurds Baņķi. Saimniecības kopējā platība – 4,7 ha. «Kauliņi» apliecina galdniekmeistara zelta rokas. Sēta piedalījusies vairākos konkursos un ieguvusi atzinības rakstu kā sakoptākā lauku sēta. Igurds Baņķis ir Latvijas Amatniecības kameras meistars, vada darbnīcu «Zeļļi», mācot sava amata un arī dzīves noslēpumus. Mūs visus apbūra saimnieka mierīgā, raitā valoda. Neparasta personība! Saviem viesiem Igurds lūko dot ticību, ka savu sētu sapost iespējams ne tikai ar lielu naudu. Iepazināmies ar saimnieka ideju nākotnē izveidot bērnu pilsētiņu ar savu dzelzceļu. Varējām aplūkot jau uzmeistaroto lokomotīvi un vagonu no koka. Nākamajā pavasarī saimnieks iecerējis izvizināt pirmos ceļotājus.
Igurda būtiskākās īpašības, kā pats atzīst, ir žēlsirdība, viesmīlība un ticība. Kamēr vīrs aizņemts algotos darbos, «Kauliņos» saimnieko Guna. Viņas vaļasprieks ir rokdarbi: no klūdziņām top pinumi, no diegiem — sedziņas. «Vāgūzī» izveidotajā veikalā ikviens savā īpašumā varēja iegūt kādu lietu no koka: svilpes, lāpstiņas cepšanai, dēlīšus.
Lubes pusē «Lāču» sētā mūs sagaidīja daiļdārzniece Ilga Pūsilde un tēlniece Dita Kalvāne. Ik uz soļa jutām dārznieču mīlestību pret savu iekopto dārzu. Ieguvām ne tikai jaunas zināšanas par ārstniecības augiem un to lietošanas iespējām, bet iepazinām arī dažādus garšaugus, baudījām nomierinošu monardu tēju. Informatīvo ārstniecības augu dārzu papildina Ditas skulptūras. Klausījāmies un brīnījāmies par saimnieču plašajām zināšanām garšaugu lietošanā. Ieinteresētie iegādājās sēklas un stādus savam dārzam.
Nemaz nav jābrauc aiz trejdeviņām zemēm un trejdeviņām jūrām, jo tepat Latvijā, tepat klaimiņos var iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, viņu idejām, ar dabas skaistumu un bezgalīgo cilvēka mīlestību pret savu zemi. Mēs visi pateicamies Ainai Šleinerei par iespēju visu to redzēt un par viņas lielo mīlestību un rūpēm par katru no mums. Ar nepacietību gaidām atkal jaunus ceļojumus!
Dundagas pensionāru ceļotāju un viņu atbalstītāju vārdā — Irina Jānberga
Mācības uzņēmējdarbībā
Latvijas – Lietuvas pārrobežu programmas projektā «Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur sadarbību» COOP EDU-SHIP LLIII-175 piedāvā bezmaksas apmācības esošajiem un topošajiem uzņēmējiem biznesā un vadībā. Pieteikties līdz 31. VIII, iesūtot aizpildītu pieteikuma anketu.
Apmācību moduļi veidoti gan iesācējiem, gan arī ar priekšzināšanām uzņēmējdarbībā.
Topošiem uzņēmējiem būs iespēja apgūt zināšanas par uzņēmējdarbības izveides pamatprincipiem un praktiski novērtēt savas personiskās iemaņas veiksmīgai uzņēmējdarbības uzsākšanai, organizācijas juridiskās formas izvēli. Interesentiem ar praktisko pieredzi vai iepriekšējo izglītību — daudzpusīgas, kvalitatīvas lekcijas par būtiskiem procesiem uzņēmējdarbības vadībā un attīstībā, kā arī būs iespēja gūt praktiskus ieteikumus par eksporta iespējām, inovāciju piesaisti, pārrobežu sadarbību, vadības psiholoģiju, stratēģisko plānošanu, produktu virzīšanu vairumtirdzniecības ķēdēs, — priekšrocības, loģistika un mārketings, sabiedriskās attiecības, prezentāciju meistarklase, zīmola attīstība, uzturēšana un citi aktuāli jautājumi.
Mācību spēki — augsti kvalificēti eksperti praktiķi, arī ārvalstu speciālisti. Plānots arī teorijas darbību aplūkot praksē — pieredzes apmaiņas braucienos uz uzņēmumiem.
Tā kā apmācību moduļos iekļautas arī augstskolu programmas, ar iegūtajiem sertifikātiem iespējams pretendēt kredītpunktu atzīšanai profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanai.
Pirmā mācību diena 8. septembrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 Talsu novada administratīvā centra Lielajā zālē, Kareivju ielā 7.
Informācija par mācībām: e-pasts: talsupic@apollo.lv, tālr. 26518464, atbildīgā speciāliste Inga Sokolova.
Reģistrējies laikus, vietu skaits ierobežots!
