Satura rādītājs
Kā labāk apskatīt Dundagas novada domes lapas
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Diena | Notikumi Dundagas novadā | |||
| 25.11. Pirmdiena | ||||
| 26.11. Otrdiena | ||||
| 27.11. Trešdiena | ||||
| 28.11. Ceturtdiena | ||||
| 29.11. Piektdiena | ||||
| 30.11. Sestdiena | ||||
| 01.12. Svētdiena | ||||
| Diena | Notikumi Dundagas novadā | |||
Skrējiens «Apkārt Latvijai»
Šāds Latvijas Republikas Zemessardzes rīkots skrējiens notiks no 15. līdz 21. VIII, un 16. VIII tā dalībnieki skries arī caur Dundagas novadu. Iepazīstinām sīkāk ar skrējiena ideju, maršrutu un dalībniekiem.
Piensaimniekiem ministrijas augstākais apbalvojums!
Piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (PLPKS) «Dundaga» bija to piena pārstrādes uzņēmumu vidū, kas Latvijas novadu siera dienā 10. VIII Valmierā saņēma Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu. Apsveicot mūsu piena sievas un vīrus ar kārtējo panākumu un augsto novērtējumu, iespaidos par siera svētkos pieredzēto lūdzam dalīties PLPKS «Dundaga» vadītāju Gunti Pirvitu.
— «Siera klubs», kas vieno visus Latvijas lielos un mazos piena pārstrādātājus, šoreiz svētkus rīkoja Vidzemē. Savu Ķimeņu siera kroni, kas pie mums glabājās divus gadus, nodevām valmieriešiem. Jau sākumā pasākuma rīkotāji sumināja veiksmīgākos piena pārstrādātājus, un līdztekus 9 citiem piena produkcijas ražotājiem arī mēs saņēmām Atzinības rakstu par sasniegumiem piensaimniecībā. Acīmredzot esam paveikuši ko ievērības cienīgu arī ārpus Dundagas.
Siera diena ir liels pasākums, kurā piedalās piensaimnieki no visas Latvijas. Tas notiek katru vasaru, katru reizi citā vietā, bieži vien pieskaņojoties attiecīgās pilsētas svētkiem. Reizē tas ir arī liels šovs. Citus gadus ir bijis gardēžu pasākums, celtas siera būves, tērpi piekārtoti sieram. Šoreiz vīri un sievas cēla siera klučus un rituļus, sieru grilēja un vārīja zupā, notika vēl citādās izdarības un konkursi. Piedalās arī arodskolas, kas gatavos dažādus produktus no sieriem. Tā kā Valmiera nav īsti mūsu zona, tad mēs ar savu produkciju šoreiz nepiedalījāmies.
Paredzētais govju skaistuma konkurss un parāde gan izpalika. Taču šis pasākums notiks 14. IX Rīgā ar moto «Lauki ienāk pilsētā». Mūsu kooperatīva biedri par to jau zina, bet ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību vēlreiz aicinu: ja kāds saimnieks savas govis uzskata par pietiekami skaistām, viņš pie manis var pieteikties konkursam. Pie dalībniekiem ieradīsies komisija un vērtēs konkursantes. Labākās govis brauks uz Rīgu. Par transportēšanu un govju slaukšanu saimniekiem nav jāuztraucas, viss būs nokārtots! Pirmajām vietām sola lielus labumus. Šīm saimniecībām tiks liels gods un pazīšana visā valstī, es pieļauju, ka tādu govju teļš varētu maksāt 4–5 reizes dārgāk nekā parasti. Tā ka pamudinājums piedalīties ir!
Uzklausīja Alnis Auziņš
Atceroties Baltijas ceļu
Vai jums ir saglabājusies mugursoma, trolejbusa biļete, pārnēsājamais radio, avīzes izgriezums, apģērbs vai rotaļlieta, ko turējāt rokās, stāvot Baltijas ceļā 1989. gadā?
Eiropas digitālā bibliotēka «Europeana» sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku aicina Latvijas iedzīvotājus pieminēt akcijas «Baltijas ceļš» gadadienu, izveidojot internetā Baltijas ceļa karti.
23. un 24. VIII no plkst. 12.00 līdz 20.00 Esplanādē, «Rīga 2014» atklātajā telpā, ikviens interesents varēs ciparot savu līdzpaņemto Baltijas ceļa piemiņas lietu un iekļaut to digitālajā arhīvā publicēšanai www.europeana1989.eu. Piemiņas lieta var būt jebkas, kas konkrētajam cilvēkam saistās ar Baltijas ceļa akciju — fotogrāfija, dokuments, piespraude, apģērba gabals, tramvaja biļete u.c.
Līdzi atnestos materiālu uz vietas nofotografēs un ievietos Baltijas ceļa digitālajā kartē, vietā, kurā cilvēks stāvējis Baltijas ceļa laikā. Visus līdzi paņemtos materiālus uzreiz atdos atpakaļ īpašniekam. Atzīmēt sevi Baltijas ceļa digitālajā kartē, pievienojot foto, iespējams arī katram pašam, ielogojoties vietnē www.europeana1989.eu.
Jānis Matīss Josts
Lībiešu svētku atskaņas Mazirbē
8. VIII vakarā lībiešu tautas namā varējām klausīties senās līvu dzimtas pārstāves Julgī Staltes koncertu.
Lai panāktu lielāku kopības un vienotības sajūtu, tikām aicināti sasēsties puslokā. Visas dziesmas skanēja līvu valodā. Pirms tam gan Julgī saturu atstāstīja latviski, lai klātesošie labāk varētu iejusties dziesmas noskaņā. Gan vārdu, gan mūzikas autore ir pati izpildītāja.
Vakara gaitā tikām iepazīstināti ar trīs veidu dziesmām. No tā saucamajām stihijas dziesmām visvairāk atmiņā palika vēja dziesma un uguns dziesma.
Jaukas un ar zināmu humora piedevu bija mīlestības balādes, bet visaizkustinošākās likās bērnu dziesmas. Varbūt arī tāpēc, ka Julgī dziedājumam aktīvi pieslēdzās viņas lielākie bērni. Tikmēr pati mazākā meitiņa, mammas dziedājuma ieaijāta, saldi dusēja ratiņos. Visas šīs bērnu dziesmiņas ir domātas, lai bērniem iemācītu iepazīt pasauli. Tā arī mēs kopīgi ar dziesmu palīdzību mācījāmies pazīt krāsas lībiešu valodā, skaitīt lībiski un uzzinājām, ko lībiešu ģimenē dara mamma, tētis un pārējie ģimenes locekļi.
Vairākkārt Julgī aicināja arī publiku piebiedroties dziesmai, bet, manuprāt, līvu valoda ir gana sarežģīta, un tās nezinātājam nav tik viegli piedalīties kopīgajā dziedāšanā. Tāpēc īpašu atbalstu no mums, klausītājiem, Julgī diemžēl nesaņēma.
Noslēgumā kā jau lielākas saimes vakarēšanas reizē tikām cienāti ar dažādiem našķiem.
Vakars tiešām bija izdevies, un par to liels paldies gan Julgī Staltei un viņas ģimenei, gan Veronikai Millerei, kura dienas gaitā mums visiem piezvanīja un uzaicināja uz šo jauko pasākumu!
Sniedze Švāģere
«Kukainīt, re, kā lampa spīd!»*
Sisinātāji, dūcēji un sīcēji! Šlīteres Zilie kalni, pļavas, meži un purvi ir jūsu mājas! Zinātkārie, pacietīgie un vērīgie! Šlīteres Kukaiņi nakts bija mūsu svētki! Ne jau skaļie, straujie, burzīgie, bet gan rimtie, klusinātie, stāstošie. Šlīteres Kukaiņu nakti pie Šlīteres bākas, kas šogad notika jūlija beigās, var saukt par vasaras pilnbrieda tradīciju, jo pasākums šeit notiek kopš 2010. gada.
Īstā vieta, kur svinēt kukaiņu pasaulei veltītus svētkus, ir Slīteres nacionālā parka Zilie kalni, kur pirms 90 gadiem dibināts Šlīteres dabas piemineklis — nacionālā parka pirmsākums. Šīs teritorijas dabas jeb dzīvo radību daudzveidību labi raksturo salīdzinājums ar lietus mežiem.
Šoreiz uz pasākumu kopā sanāca vairāk nekā simt cilvēku — īsi pirms tumsas iestāšanās saskaitīju, un man sanāca 110. Pieredzes un zināšanu bagātākie Latvijas kukaiņu pētnieki jeb entomologi bija klāt un runāja par tauriņiem, vabolēm, spārēm, mušām — katras kukaiņu grupas pētnieks nosauca savu «favorītu» Slīterē. Sarunu vadīja pasākuma saimnieks entomologs Kristaps Vilks. Nikolajs Savenkovs, Guntis Akmentiņš un Ivars Šulcs sīkāk pētī tauriņus. Starp citu, Ivars šogad atklājis Latvijai jaunu dienas tauriņu sugu — drudzeņu zilenīti. Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis ir vaboļu pētnieks, Dabas muzeja speciālists Jānis Dreimanis ir daudzveidīgās skudru pasaules zinātājs. Katrs no viņiem ir darbojies arī Šlīterē un zina teikt, kura kukaiņu suga pelnījusi Šlīteres simbola nosaukumu. Daži entomologu nosauktie Šlīteres kukaiņi: lielā krāšņvabole, priežu dižkoksngrauzis, melnā laupītājmuša, čemurziežu dižtauriņš, blāvais praulgrauzis, ošu pļavraibenis… Padomā par savu Slīteres nacionālā parka kukaini! Smuku, lielu, krāsainu, tādu, kas te sastapts un palicis atmiņā. Tādu, kas varētu būt viens no Šlīteres simboliem!
Kad sabiezēja tumsa, pie Šlīteres bākas iedegās īpašās kukaiņu lampas, kuru gaisma pievilina lidojošos seškājus. Šoreiz uzkrita jūras migla un, iespējams, daudzi neatlidoja, jo gaismu nepamanīja. Tomēr «tusiņš» uz baltajiem palagiem kukaiņlampu gaismā notika. Cilvēka acij tīk tie lielie, krāsainie, tomēr arī mazie, pelēkie, kuri pulcējās uz palagiem simtiem, ir dabas daļa. Nakts lidotāji īpaši aktīvi ir pēc pusnakts. Tad devāmies nakts pārgājienā un klausījāmies Kristapa stāstījumu pie «tālās» lampas mežā.
Tā laiks paskrēja nemanot, sestdiena beidzās, un sākās miglaina, silta vasaras svētdiena. Paldies entomologiem, Šlīteres pasākumu pastāvīgajiem un jaunajiem dalībniekiem par kopā būšanu un Slīteres nacionālā parka mežiem, purviem, pļavām un jūrai par lielisko piedzīvojumu! Uz tikšanos Slīteres nacionālajā parkā atkal!
Andra Ratkeviča, Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste
* Imanta Ziedoņa dzejas rinda no grāmatas «Re, kā!».
Minhauzens otrreiz Dundagā
No 2. līdz 4. VIII Dundagā pulcējās ap 60 medību kolektīvu, lai svinētu 15. Latvijas mednieku festivālu «Minhauzens 2013».
Par pasākumu vairāk — augusta pirmajā «Dundadzniekā»!
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
Diānas Siliņas teksts, autores un Laura Laicāna foto
Līvu krasta ciemu godināšana
3. VIII Mazirbē uz Lībiešu svētkiem bija sabraukuši šīs tautības piederīgie, viņu ciemiņi un draugi. Šogad pasākuma moto bija «Kui imli um se rānda!», tulkojot latviski — «Cik brīnišķīgs ir šis krasts!».
Par svētkiem vairāk lasiet nu jau iznākušajā augusta pirmajā «Dundadzniekā»!
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
 |  |
Diāna Siliņa, Ineses Dāvidsones foto
Košragā sākas pirmā Lībiešu vasaras universitāte
10. VIII Ziemeļkurzemes piekrastē sāksies Lībiešu vasaras universitāte — vēsturē pirmā augstskolas līmeņa programma, kas piedāvā apgūt lībiešu valodu, vēsturi un kultūru.
Lībiešu vasaras universitātē piedalīsies studenti, docētāji un pētnieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Vācijas universitātēm. Tās organizators ir Līvõ Kultūr sidām — Lībiešu kultūras centrs — sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru un Tartu Universitāti, kas programmas dalībniekiem nodrošina Eiropā abilstošu studiju novērtējumu kredītpunktos (ECTS).
Vasaras universitāte notiks Košragā — lībiešu tradicionālajā dzīvesvietā, kas ļaus vasaras universitātes dalībniekiem plašāk iepazīt lībiešu valodu un kultūru tās tradicionālajā vēsturiskajā vidē. Līdztekus Ziemeļkurzemes lībiešu zvejniekciemiem programmas dalībnieki iepazīs arī vienu no nozīmīgākajām pilsētām lībiešu kultūrvēsturē — Ventspili. Iepazīšanās braucienus atbalstījušas Ventspils un Kolkas pašvaldības.
Lībiešu vasaras universitātes nodarbības vadīs labākie lībiešu valodas un kultūras pētnieki: Tartu Universitātes emeritētais profesors, lībiešu valodas vārdnīcas sastādītājs Tīts Reins Vītso; Tartu Universitātes profesors, Salacas lībiešu valodas vārdnīcas autors Karls Pajusalu; Tartu Universitātes zinātņu doktors, pētnieks, vārdnīcas sastādītājs, daudzu lībiešu grāmatu un pētījumu autors un redaktors, Lībiešu kultūras centra dibinātājs Valts Ernštreits; lībiešu valodas pētniece un Tartu Universitātes doktorante Mīna Norvika un vieslektori. Līdzās valodas un kultūras apguvei un popularizēšanai, vasaras universitāte veicina arī pētnieku starpvalstu sadarbību. Viņu uzkrātās zināšanas palīdz attīstīt lībiešu valodu un turpmāk īstenot pētniecību, tādējādi nodrošinot lībiešu valodas un kultūras pastāvēšanu reģionā un veicinot lībiešu valodas apguves un pētniecības materiālu radīšanu un pieejamību.
Lībiešu valodas pratēju un runātāju skaits ir ļoti neliels, tā ierakstīta arī UNESCO valodu sarkanajā grāmatā kā kritiski apdraudēta valoda, tāpēc ir nepieciešams gan pētīt, gan popularizēt lībiešu valodu un iezīmēt to pasaules un reģiona valodu kartē tieši Baltijas jūras reģionā, kam lībiešu valoda un kultūra ir piederīga. Lībiešu valoda un kultūra ir Latvijas neatņemama sastāvdaļa un bagātība, kas iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā, tāpēc jo būtiski, ka pirmā šāda augstskolas līmeņa mācību programma ir izveidota un pieejama tieši Latvijā.
Valts Ernštreits
2013. gada augusta pirmajā «Dundadzniekā» lasiet...
- Līvõd rānda kilād ovtimi. Līvu krasta ciemu godināšana.
- Iespējamā sadarbība. Saruna ar Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas direktori Daci Cini.
- 7. septembrī salidojums Dinsberga skolas bērniem un skolotājiem. Aicina Ivars Abajs, Kubalu skolas-muzeja vadītājs.
- Pasaka par trešo tēva dēlu jaunās skaņās. Svētki bibliotekāriem Siguldā.
- Briseles pārsteigumi. Aļņa Auziņa piedzīvojumi Beļģijas galvaspilsētā.
- Eiropiādēs un Dziesmu un deju svētkos. Dainas un Ulda Freibergu dejotprieks.
- «Skatoties bērna acīm, viss liekas daudz interesantāks — burvīgāks, dziļāks». Par grāmatu «Puiškalna ciema «Vācos»».
- Mazirbe. No Laimoņa Zembaha atmiņu pierakstiem.
- Brīvkungs fon Minhauzens atlido uz lodes, barons fon Ostenzakens pieņem dāvanas. Neliels ieskats mednieku festivālā Minhauzens 2013.
No 8. augusta vaicājiet pēc «Dundadznieka» novada veikalos.
Vai abonējiet to pastā!
Vēlāk varat «Dundadznieku» izlasīt arī internetā.
Grāmatu tirdzniecība
15. VIII Dundagas bibliotēkā plkst. 11.00–13.00 dažādu izdevniecību grāmatas par vairumtirdzniecības cenām.
<< Newer entries | Older entries >>
